Tagadējā mūra baznīca uzcelta laikā no 1846. līdz 1850. gadam blakus iepriekšējai, ar 500 sēdvietām un mūra zvanu torni.
1907. gadā Sēlpils draudzē bija ap 3800 locekļu. Altāra glezna - "Kristus pie krusta" gleznota ap 1850. gadu, autors nav zināms. Glezna karā bija stipri bojāta, pēc tam restaurēta. Sākoties 2. pasaules karam, baznīcas tornis stipri sašauts. 1941. gadā aizejošās sarkanarmijas daļas pāri Daugavai no Vidzemes puses sašāva baznīcas jumtu un torni. Arī 1944. gada vasarā, kad vācu armijas daļas atkāpās, viņu raidītie šāviņi pāri Daugavai atkal postīja baznīcu. Protokolu grāmatā fiksētā pēdējā draudzes padomes sēde notika 1960. gada 13. martā. Līdz tam draudze baznīcu daļēji bija saremontējusi, tomēr nespēja ar to tikt galā un 1960. gadā bija spiesta pussabrukošo baznīcu nodot Sēlpils ciema izpildu komitejai, kas to aizlaida postā.
1992. gada sākumā baznīcai tika noņemtas sijas un mūri atbrīvoti no koka daļām. Sēlpils baznīcas rekonstrukcijas projektu bija paredzēts veikt līdz 2008.gadam, kad Sēlpils svinēs 800 gadu jubileju, kopš Sēlpils vārds minēts vēstures anālēs. Zvanu tornim uzlika skārda jumtu un krustu, taču līdzekļu trūkuma dēļ pilnīga baznīcas ēkas atjaunošana nenotika.
Šeit kā mācītāji dažādos laikos darbojušies – Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Aleksandrs Johans Stenders, Johans Kristiāns Stenders, Kārlis Gotlobs Stenders un citi.
Adrese: Salas novads, Sēlpils pagasts, Vecsēlpils
