Pirmās ziņas par šo muižu ir no 1469. gada. Savulaik šī muiža bija Mengdena īpašums, bet viņš to samainīja pret kādu citu Tērbatas apvidū. 1776.gadā muižu iegādājas Ludvigs fon Fēgezaks, bet 1803. gada 31. decembrī to nopērk majors Ādams Heinrihs fon Belovs. 20.gadsimta sākumā piederējusi Voldemāram fon Rozenam , par ko rakstīts aprakstā "Vēstures Liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās": "...1915. gada augustā pie Jaunjelgavas krita mans vienīgais brālis Voldemārs, Roperbeķu muižas īpašnieks, kurš pirms sešiem gadiem bija apprecējies ar Elsu fon Zaksenu (Sachsen)...". Citos avotos teikts, ka jau 19.gadsimta beigās muižas dzīvojamā ēka pārtop par skolu vietējiem zemniekiem.
Ar Roperbeķiem saistīts arī Jura Neikena vārds
(1826-1868) - latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs. 1864.
gadā Juris Neikens Dikļos noorganizēja pirmos latviešu dziedāšanas svētkus,
bija Latviešu Literārās biedrības Vidzemes nodaļas vadītājs (1864-1866) un
atsāka izdot laikrakstu "Ceļa Biedris" (1865-1867), kurā bērniem
mudināja apgūt zināšanas, apmeklēt skolas un nepamest dzimteni labākas dzīves
meklējumos Krievijas impērijā. 1866. gadā viņu iecēla par Valmieras prāvesta iecirkņa
skolu pārraugu. 1867.gadā Neikens pārcēlās uz Umurgu, kur līdz pat savai
nāvei 1868. gada 13. jūlijā bija draudzes mācītājs. Apbedīts Umurgas kapos, kur sakarā ar Umurgas
baznīcas 500 gadu jubileju 1996. gadā atklāja Jura Neikena piemiņas akmeni. Zigmunds Skujiņš viņa dzīves stāstu izmantojis sava darbā "Neikens iet
uz Roperbeķiem" (1973).
Izskatās, ka līdz mūsdienām muižas teritorijā vispār nekas vairs nav saglabājies no senākiem laikiem. Iespējams, ka vienīgā tajā vietā redzamā ēka ir līdz nepazīšanai samazināta un pārbūvēta agrākā muižas dzīvojamā ēka. Bet varbūt es kļūdos un tā ir vēlāk būvēta un pārcietusi vairākus “uzlabojumus”, nedomājot par vizuālo baudījumu. Muižas galvenā ēka agrāk bijusi novietota Braslas upes piekrastē, paralēli tai.
Adrese: Limbažu novads, Umurgas pagasts
