(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(1978.gada foto)
Pirmā (koka) baznīca Remtē celta 16. gadsimta 2. pusē vai 17. gadsimta sākumā. 18. gadsimta 30. gados šeit atradās jauna baznīca, kurā varēja saskatīt vēl iepriekšējās, 16. gadsimtā celtās baznīcas pēdas. Baznīcu, kas šobrīd redzama Remtē, sāka celt 1779. gadā, iesvētīja 1780. gada oktobrī, bet torni un portālu uzbūvēja 19. gadsimta pirmajā pusē. Baznīcu par saviem līdzekļiem cēla toreizējie Remtes muižas īpašnieki – Johans Frīdrihs fon Medems (1722–1785) un viņa trešā sieva Agnese Elizabete fon Medema (1717–1784).
Padomju okupācijas laikos Remtes baznīcai un tornim uzlika lēzenus šīferu jumtus, lai ēku varētu izmantot kā noliktavu. To izmantoja kā degvielas noliktavu.
1945.gada 11.maijā padomju armijas karavīri "nosvinēja uzvaru", ar raķetēm šaujot pa Remtes baznīcas torni. Ēka aizdegās, zvans nogāzās, un gandrīz viss inventārs gāja bojā. Līdz mūsdienām ļoti maz ir saglabājies no senākiem laikiem.
Remtes iedzīvotāji Žanis (1896–1964) un Kate (1907–1993) Šķēles zvanu no drupām toreiz izcēla un nogādāja savās, turpat pie baznīcas esošajās mājās. Viņi bija Remtes baznīcas draudzes locekļi un baznīcas darbinieki – Žanis bija zvaniķis, bet Kate apkopēja. Pāris uzskatīja par savu pienākumu parūpēties par zvanu līdz brīdim, kad rastos iespēja to uzvilkt atpakaļ tornī. Čuguna zvans visu padomju okupācijas laiku nogulēja viņu mājas pagalmā. Mājās tika arī noturēti dievkalpojumi, glabāta baznīcas grāmata. 2000. gadā tika atjaunota torņa smaile un zvans uzlikts atpakaļ.