Rembates pils kopā ar Skrīveru, Lielvārdes un Kokneses pilīm bija lielākās Daugavas ielejā. Diemžēl liktenis nav lēmis saglabāties tieši šiem Daugavas muižu arhitektūras ievērojamākajiem pieminekļiem. Rembates muiža no 1831.gada piederēja fon Rautenfeldu dzimtai, bet pirms tam tajā saimniekoja fon Vulfenšildi, fon Igenstrēmi un citi.
Rembates pils bija vēlīnā klasicisma
celtne ar iespaidīgu portiku, taču ēkā bija vērojami aizguvumi no neorenesanses
(poligonālais torņveida apjoms), kā arī antīko villu arhitektūras. Pils pirmo
reizi cieta 1905. gadā, kad to nodedzināja. Līdz Pirmajam pasaules karam pili
atjaunoja pēc Vilhelma Romāna Restlera (Roessler, 1878–1949) projekta. Rembates
pils gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, līdz mūsdienām ir sagalabājies vien
Rembates parks, kas ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts un dažas
palīgēkas, arī bijušā ķieģeļu cepļa pagrabs. Parks 13 h platībā stiepjas no
Lielvārdes dzelzceļa stacijas līdz Daugavas krastam. Parku sāka veidot ap 1858.
gadu kā ainavu parku pie Rembates muižas. Parkā ir dīķis, kas apņem sauszemi,
veidojot savdabīgu saliņu, uz kuru ved celiņš. Uz saliņu esot vedis loka
tiltiņš, dīķītī peldējuši gulbji. Dīķī ūdens regulāri mainījies, jo tajā pa
speciāli iemūrētu kanālu un kāpnītēm ieplūda upīte. 1968. gadā saliņai tika
piešķirts Spīdalas vārds; tur notiek koncerti, teātra izrādes un dejas. Parka
teritorijā, pamatojotes uz arhitektes Ilzes Māras Janelis (1940) izstrādāto
Rembates muižas parka rekonstrukcijas un atjaunoto stādījumu priekšlikumu,
Lielvārdes pilsētas dome veikusi parka labiekārtošanas darbus. Veicot dīķa
rekonstrukciju, parkā tika atsegta 19. gadsimta laikā veidotā ūdenskrituma
kaskāde. Parka teritorijā kopš 1997. gada atrodas arī Uldevena koka pils.
Rembates muižas zirgu staļļa un vāgūža vietā ir uzbūvēts tagadējais Lielvārdes
kultūras nams. Pirmoreiz to jau uzbūvēja pēc pirmā pasaules kara, kad ar talku
palīdzibu tika novāktas drupas un uzcelts kultūras naams. Tomēr 1962.gadā tas
nodega un jauno, patreizējo, uzbūvēja tikai 1976.gadā.
Rembates muižas īpašnieka dēls Heinrihs fon Rautenfelds salaulājās ar
latviešu meiteni Emīliju Kuģenieci. Tas nepatika vecākiem un sabiedrībai.
Laulībām tika likti visdažādākie šķēršļi - liegts mantojums, ieslodzīšana
vājprātīgo ārstniecības iestādē u.c. Taču mīlestība izrādījās stiprāka, kaut
Rautenfeldam mūžs pagāja ciešanās un pazemojumos no piedrīgo puses. Par to
rakstīja K. Jēkabsons savā darbā "Heinrihs Rautenfelds", izdots 1926.
gadā, atkārtoti 1994. gadā. Heinrihs fon
Rautenfelds bijis ļoti inteliģents cilvēks un labi izturējies pret saviem
padotajiem. Par to var lasīt arī Andreja Pumpura grāmatā “Tēvija”. A.Pumpurs
kādu laiku strādājis Rembates muižā par pirmo mērnieka puisi.
2015.gada 25.jūlijā nozīmīgākais Lielvārdes novada
svētku notikums bija lielvārdieša Paula Kveldes Goda krēsla atklāšana Rembates
pils parkā, kas iezīmēja jaunu pavērsienu novada izcilāko personību devuma
novērtēšanā. Pauls Kvelde - vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku
virsdiriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Adrese: Lielvārde, Parka iela 3, Lielvārdes kultūras nama apkārtne
