(2011.gada foto)
Dokumentos pieminēts, ka 1378. gadā bijis ciems
Raulicas (Rouwele), tā vietā 16. gs. vidū izveidojusies Raulicas muiža. 1826.
gadā vieta vairāk bijusi zināma kā Mežamuiža, taču vēlāk nostiprinājies vecais
nosaukums Raulicas. Pie Raulicas muižas bijis arī 4,6 ha liels parks. 20. gs.
sākumā muižas īpašnieks bija barons Emīls fon Hoiningens-Hīne {Emil Baron von
Hoyningen-Huene). 1919. gadā Rīgā boļševiki baronu nogalināja.
1920. gados Latvijas valsts zemes reformas gaitā Raulicas muižas zeme tika sadalīta 14 jaunsaimniecībām. Fon Hoiningenu-Hīnu dzimta Latvijas teritorijā nebija no vecākajām un nozīmīgākajām, tomēr tā piederējusi pie skaitliski lielākajām vācu muižnieku dzimtām, kas jau no 16. gs. sākuma pārvaldīja vairākus īpašumus Kurzemē. Vēlāk, pavadot Kurzemes hercogu Vilhelmu uz Igauniju, dzimtas pārstāvjiem bruņiniekiem tika nodoti pārvaldīšanā īpašumi arī Livonijā tagadējā Igaunijā un Latvijas Vidzemes daļā. Viens dzimtas atzars iegādājās Raulicas muižu. Tāpēc arī Fon Hoiningenu-Hīnu ģimene, kā teikts šīs dzimtas aprakstā, 1939. gadā, pošoties ceļā uz Vāciju, uzskatīja, ka pamet savu dzimteni, lai dotos svešumā. (“Straupes grāmata”, 2007)
1920. gados Latvijas valsts zemes reformas gaitā Raulicas muižas zeme tika sadalīta 14 jaunsaimniecībām. Fon Hoiningenu-Hīnu dzimta Latvijas teritorijā nebija no vecākajām un nozīmīgākajām, tomēr tā piederējusi pie skaitliski lielākajām vācu muižnieku dzimtām, kas jau no 16. gs. sākuma pārvaldīja vairākus īpašumus Kurzemē. Vēlāk, pavadot Kurzemes hercogu Vilhelmu uz Igauniju, dzimtas pārstāvjiem bruņiniekiem tika nodoti pārvaldīšanā īpašumi arī Livonijā tagadējā Igaunijā un Latvijas Vidzemes daļā. Viens dzimtas atzars iegādājās Raulicas muižu. Tāpēc arī Fon Hoiningenu-Hīnu ģimene, kā teikts šīs dzimtas aprakstā, 1939. gadā, pošoties ceļā uz Vāciju, uzskatīja, ka pamet savu dzimteni, lai dotos svešumā. (“Straupes grāmata”, 2007)
Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Raulica
