Pušas muiža (Pusza, Puschen)

 

                                                            (1797.gada Broces zīmējums)

                                                             (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Livonijas ordeņa laikā Puša bija Henrika Korfa Šmīsinga lēnis. Ap 1569.gadu muiža bija Rīgas namnieka Henrika Cimmermaņa īpašums. Vēlāk 17.gadsimtā Pušas muiža piederēja Šadursku dzimtai. Muižas ēka tajā laikā raksturota kā labas arhitektūra, uz mūra pamatiem, pie tās regulārs dārzs ar ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, jāņogu, ērkšķogu un upeņu krūmiem un zemenēm. Jānis Šadurskis Pušas muižā jezuītu ordeņa vajadzībām 1743. gadā uzcēla koka baznīcu. 1778. gadā iesvētīja tagadējo Pušas baznīcu, 1811. gadā uz Pušu pārcēla Daugavpils jezuītu kolēģiju, kas 1820. gadā pēc ķeizara Aleksandra I pavēles tika slēgta. Netālu atrodas Šadursku dzimtas kapsēta.

Muižas īpašnieku Šadursku izveidotais terasveida Pušas muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet 18. gadsimta beigās būvētā Pušas muižas kapela ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

 

Adrese: Rēzeknes novads, Pušas pagasts, Puša (koordinātes - 56.242193, 27.211563 )