Rāda ziņas ar etiķeti Purmsātu muiža (Pormsahten). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Purmsātu muiža (Pormsahten). Rādīt visas ziņas

15.06.19

Purmsātu muiža (Pormsahten)









                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Purmsātu  vārds pirmo reizi ir minēts 1357. gadā, kad Rummelu dzimta saņem muižu lēnī un pārvalda to 456 gadus. Tad muiža par lieliem parādiem pāriet īpašumā Ašbergiem-Ketleriem un  notiek interesantas precības. Ketleram ir tikai meitas, bet lai nezaudētu īpašumu, viņš vecāko meitu izprecina sievas brālim fon der Ropam, kurš ir kaimiņu Paplakas muižas barons.

Vēlāk muižu savā īpašumā uz dažiem gadiem iegūst baroni Hāni, viņi to pārdod pēdējiem Purmsātu īpašniekiem – Ungerniem-Šternbergiem. Pēc agrārās reformas 20. gadsimta 20. gados baronese izvēlas muižu nodot valsts īpašumā un saņemt kompensāciju.

Kādu laiku muiža stāv tukša, ir ziņas, ka to nomā kāds Pērle, bet 1935. gadā uz šo ēku pārceļas Purmsātu septiņgadīgā skola. Kara laikā muižu sagrauj, bet tās atjaunošana sākas 1949. gadā, protams, kā nu tolaik to saprot, bet ar domu pielāgot skolas telpām.

Daļēji saglabājies muižas parks un dažas muižas ēkas - klēts, smēde, kalpu māja. No 1961. gada ēkā saimnieko Purmsātu speciālā internātpamatskola, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Ceļā uz muižu redzama dažādu koku aleja, kas vēl šodien apliecina muižas varenību. Netālu atrodas  muižas dīķis, kas 2009. gadā piedzīvojis atjaunošanas darbus. Pie muižas apskatāmi seni lietusūdens notekakmeņi un vecais barona osis (ar jumtiņu). Piemiņas vietas izveidi 2014.gadā finansiāli atbalstīja barona mazmeita Florence Beilbi no Austrālijas. Kundze vēstulē raksta, ka ir pateicīga par ieguldīto darbu piemiņas vietas izveidē, muižas alejā un parkā, kā arī jūtas pagodināta būt par oša krustmāti. ”Latvija ir zeme, kas pārdzīvojusi ļoti daudz, bet nav zaudējusi savu dvēseli. Purmsāti man ir īpaša vieta”, tā kundze raksta savā vēstulē. ”Es vēlētos, kaut koks varētu pastāstīt par laiku, kad Purmsātos dzīvoja mana ģimene”, viņa piebilst.

1936.gada “Kurzemes vārdā” aprakstīts kāds savdabīgs notikums: “Purmsātu pagasta valsts mežā pie Ķergalvju mājām, ģimenes kapos, 1902. gadā apglabāts mirušais Purmsātu muižas īpašnieks Leonards Ungerns - Šternbergs. Kādu dienu gājēji ievērojuši, ka kāds vīrietis atrok muižas īpašnieka kapu. Ieraudzījis gājējus, racējs nosviedis šķipeli un iebēdzis mežā. Kapa vietā atrada izraktu apmēram pusmetru dziļu bedri. Kapa rakšanā vainoja Purmsātu pagasta Brizgas mājās dzīvojošo 21 g. v. Nikolaju Bunku. Viņš paskaidroja, ka gribējis atrakt zārku un pārliecināties vai zārkā tiešām atrodas mirušā Ungerna - ternberga līķis. Pagastā ļaudis runājuši, ka zārkā atrodoties koka klucis, bet pats muižas īpašnieks pēc viņa bērēm esot redzēts Krievijā. Prāvu iztiesāja Liepājas apgabaltiesa. Notikums norisinājies šā gada 11. maijā. Apgabaltiesa 21 g. v. Nikolaju Bunku sodīja ar 1 nedēļu arestā."


Adrese: Priekules novads, Virgas pagasts, Purmsāti