Priekules muiža (Preekuln)

                                           (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                         (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                                             (2020.gada foto)

1483.gadā Livonijas ordenis iznomāja Priekules novada zemes Klausam fon Korfam. 1606.gadā Korfu dzimta tās ieguva īpašumā, lai paturētu līdz pat 1920.gadam.

Bijusī Priekules muižas pils 1887.gadā celta pēc arhitekta P.M.Berči projekta neogotikas stilā ar vienkārsu ārējo noformējumu.

Ielas pusē nācējus sagaida caurbraucami muižas vārti. Kaut gan vārtu fasādē lasāms gadskaitlis 1688, iespējams, ka tie celti jau 17.gadsimta pirmajā pusē vai vidū. Šie divstāvu vārti atgādinā reizē gan triumfa arku, gan nocietinātu sargposteni. Īpašās nišās katrā vārtu pusē stāvējušas apmēram 2 metrus augstas akmens sargzaldātu skulptūras. Tās izpostītas Otrā pasaules kara laikā. Uz ziemeļiem no vārtiem atrodas skatu tornis.

Priekules barons Johans Albrehts Korfs (1697-1766) bijis viens no sava laika gudrākajiem cilvēkiem. Viņš vāca materiālus par Kurzemes vēsturi un bija Pēterburgas Zinātņu akadēmijas presidents.

Pašlaik pilī atrodas vidusskola. (izmantoti materiāli no J.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)

2020.gadā notiek ēkas fasādes atjaunošana.

Adrese: Priekules novads, Priekule, Aizputes iela un apkārtne