Pleskodāles kapi

1881. gadā dibināja Mārtiņa draudzes jeb Pleskodāles kapus, dažkārt sastopami arī ar kļūdainu nosaukumu - Mārtiņa kapi, kas sakrīt ar tāda paša nosaukuma kapiem Slokas ielā. Kapos apglabāti 1905. gada revolucionārās kustības, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieki, kā arī strēlnieki. Turpat arī atrodams vienīgais apkaimes valsts nozīmes piemineklis, proti, tēlnieka Jāņa Zariņa 1949. gadā veidotais kapa piemineklis inženieriem Leonīdam Māleram. Pleskodāles kapi atrodas starp Kalnciema, Upesgrīvas, Ventas un Lielirbes ielu un veido apkaimes zaļo teritoriju.
Dīvainas sajūtas pārņēma ieejot šajos kapos. Bija kapu svētki, celiņi rūpīgi nogrābti, tīri. Bet var redzēt, ka šeit ļoti daudz vietās tiek likvidēti vecie kapi un tiem rok virsū jaunus apbedījumus. Daudzviet turpat nevērīgi nomesti mētājas likvidēto kapu pieminekļi, pat vēl samērā jauni. Nu kaut vai aiz cieņas, ka šajos kapos guļ arī tādi mirušie, kuriem piederīgo vairs nav jeb tie nevēlas kopt savu piederīgo kapiņus, varēja vismaz tos pieminekļus un plāksnes kaut kur novietot vienuviet, varbūt gar sētu jeb gar Lielirbes ielas malu, kur tā vai tā plešas nezāļu lauks. Skumji skatīties, ka šos latviskos kapus pārņem pieminekļi svešā valodā un neraksturīgi latviešu mentalitātei.

 Kādas brīvmākslinieces Elvīras Andersones - Desainis kapa vieta.

Interesanti, kā vecāki centušies, lai viņiem būtu bērniņš vārdā Artūrs. Bet nelaimīgā kārtā viens nomiris divus gadus vecs un nākamais Artūriņš arī divus gadus vecs miris.

 Ilggadīgās Latvijas Radio diktores Ausmas Indriksones un viņas vīra kinooperatora Gunāra Indriksona kapa vieta.

Pasta krājkases pārvaldes kasieris, vēlāk Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Remonta kantora galvenais grāmatvedis.
Savas darba gaitas sācis Daugavpilī, pēc tam kalpojis Krievijā dažādās pasta iestādēs un kā Čelabinskas kantora priekšnieka palīgs beidzis savu karjeru Krievijas pasta iestādēs. Atgriešanās dzimtenē P. Kuknem bijusi savienota ar sevišķi lielām grūtībām, nācās pat izbaudīt Padomju valdības cietumu bargo režimu. Beidzot 1928. gadā P. Kukne atgriezās Rīgā, no kura laika arī strādā Pasta krājkases pārvaldē.

Tēlnieka Jāņa Zariņa 1949. gadā veidotais kapa piemineklis inženieriem Leonīdam Māleram. Valsts nozīmes piemineklis.

Namsaimnieks Mārtiņš Ērģelnieks no Kalnciema 128, namsaimnieku biedrības biedrs.

14.februāra "Latviešu avīze" publicē īpatnēju ziņu: "Apglabāja svētdienas rītā ap plkst.6 Pleskodāles kapsētā klusumā Kārli Pulku, kas uzbruka ģenerālmajoram Košeļevam. Viņu pavadīja tikai vistuvākie piederīgie un policijas nodaļa."

Piemiņas vieta 33 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1915.-1917.gadā.

 Piemiņas vieta 9 latviešu strēlniekiem, kuri miruši lazaretē no ievainojumiem Rīgas frontē 1915.-1917.gadā.

Adrese: Rīga, Ventas iela 3