Rāda ziņas ar etiķeti Plawen). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Plawen). Rādīt visas ziņas

14.09.19

Pļavmuiža (Pļavumuiža, Pļavu muiža, Pļavenes muiža, Plawen) Laucienes pagastā








                                        (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)



Barona Firksa īpašums.

1892.gadā visu latvju presi pāršalca kāds atgadījums, kas noticis Pļavenes muižā. Nurmuižas baronu Firksu dzimtai piederošā pusmuiža – Pļavmuiža 19.gadsimta nogalē bija iznomāta ebreju ģimenei. Jaunie nomnieki uzsāka vērienīgu gaļas liellopu audzēšanu, bet ģimenes galva pāragri atstāja šo pasauli un saimniekošana palika laulātās draudzenes rokās. Kā atraitnei pirmajos gados pēc negaidītā zaudējuma izdevies tikt galā ar saimniekošanu nav zināms. Zināms vien tas, ka darbos liels palīgs bijis muižas kučieris, 27 gadus vecais ebrejpuisis Janķelis. Šī sadarbība pārtraukta 1892. gada 13. jūnija vakarā, kad muižā iegriezies dievbijīgs tautietis no Lietuvas – 19 gadus vecais jauneklis Zinemanis. Knapi apsildījis degunu, viesis muižā jau juties kā mājās. Noorganizējis svētvakaru. Par saņemtajiem pakalpojumiem viesis bravūrīgi, citiem redzot, namamātei pasniedzis visai iespaidīga nomināla banknoti, kā vēlāk izrādījies - vienīgo. Nnākamajā rīta viesis atvadījies no viesmīlīgās namamātes un devies ceļā Sasmakas virzienā, nezinādams, ka arī Janķelis šo sarunu dzirdējis un pirms mirkļa izgājis no muižas. Necik tālu ciemiņš nav ticis, jo pirms ciema, alksnāja malā, puisi sagaidījis kučieris. Pēc aicinājuma piesēst grāvmalā un parunāties, ceļotājs sapratis, ka labāk klausīt daudz vecāko tautieti. Vārds pa vārdam, un kautiņš gājis vaļā. Protokolā minēts, ka vaininieks bijis kučieris, kurš ar iepriekš sagatavotu akmeni belzis jaunajam cilvēkam pa pauri. Arī jauneklis negrasījies piekāpties, cīņā likti lietā zobi un Jaņķelim sakosti pirksti. Pārsteigts par šādu pretestību, kučieris izmantojis palīglīdzekli – kabatas nazi. Nav zināms kā šī cīņa būtu beigusies, ja jaunais puisis nebūtu izlicies par beigtu. Kučieris steigšus mēģinājis slēpt nozieguma pēdas. Ievilcis upuri dziļāk krūmos, iztīrījis kabatas un sametis virsū zaru kaudzi. Pats slepus aizlavījies, jo tuvojušies rungām bruņoti muižas kalpi, kas šo plūkšanos sadzirdējuši un steigušies skatīties. Atraduši un atbrīvojuši apbružāto mocekli no zaru čupas. Šis atžirdzis neticami ātri. Bļaudams, ka aplaupīts, norāvis saplēstās drēbes un puskails jozis no kalna lejā uz Pļavu dzirnavām. Tur apstādināts, sniedzot pirmo palīdzību. Dzirnavnieki, redzot sagraizīto seju un dzirdot, ka nolaupīti 113 rubļi, izsaukuši policiju. Ieradies uradņiks Dravnieks un sācis šo lietu „šķetināt”. Uzklausījis cietušo, likuma kalps gājis apskatīt notikuma vietu un ceļā sastapis muižas kučieri. Sācis šo pratināt. Janķelis sākumā liedzies, stāstījis ka vietējie zemnieki viņiem uzbrukuši, bet viņam izdevies izmukt, otru gan šie ievilkuši krūmos. Bet, meliem īsas kājas. Turpinot pratināšanu, kučieris atzinies. Atgūti arī asinīm notraipīti 13 rubļi. Kā izrādījies 100 rubļus jauneklis izdomājis. Kučieris arestēts un aizvests. Vispirms uz Sasmaku (Valdemārpili), pēc tam uz Talsiem.

Kādēļ šis notikums atbalsojās visā Latvijas teritorijā? Tādēļ, ka līdz tam vēl nekad ebreju tautas pārstāvji nebija pacēluši roku pret savējiem. Nav zināms, kas notika ar sāncenšiem vēlāk.

Muižu 1895. gadā nomāja jau citi – baltvāciešu Holmsu ģimene. (izmantots: pelecalasitava.lv/plavmuiza)
 

1922.gadā uz Nariņciema pimsskolas padomes ierosinājumu skolai tika piešķirta Pļavmuižas centra dzīvojamā ēka ar 2 ha zemes. Pārceļoties uz jaunām telpām, skola pakāpeniski sāka izveidoties par I. pak. pamatskolu ar 2 skolotājiem. Skola ilgāku laiku darbojās nepārbūvētās telpās, iekams šīs telpas tika cik necik piemērotas skolas vajadzībām. Mācības līdzekļu gādāšanu ir spiesta uzņemties skolas padome, sarīkojot šim nolūkam izrādes. 1926/ 27. māc. gadā skolas padome sarīko bazāru. Pirmā māc. gadā skolā bija 40 skolēnu. (no “Talsu apriņķa skolotāju rakstu krājuma”, 1928)

1991./92.mācību gadā skolā mācījās tikai 20 skolēni. 2003.gadā skolu likvidēja un vienā ēkas galā izvietoja bibliotēku. 2004.gadā uz pārējo ēkas daļu pārcēla Pļavu tautas namu. 2007.gadā Pļavu tautas nams tika pārveidots par informācijas centru «Pļavmuiža» ar pieaugušo izglītības un brīvā laika pavadīšanas funkcijām.

Saglabājušās arī atsevišķas saimniecības ēkas, arī dāre.


Adrese: Talsu novads, Laucienes pagasts, Pļavmuiža