Plāņu muižas dibinātāji ir grāfi Oksenstjerni. To ceļ 1676. gadā uz Plāņa, Strēļa un Sēpura māju zemēm Vijciema pagastā, šīs mājas iznīcinot. Kad Katrīna II muižniecībai bija atņēmusi Trikātas muižas, viņa dāvā no Plāņu muižas 127 arkliem 8 arklus zemes pulkvedim baronam Tonusam, ar tiesību rīkoties ar visu muižu. 1698. gadā Plāņu muižu no zviedru valdības nomā leitnants Reinholds Jāns Cege fon Manteifels, kura laikā Pautiņu Kazimirs ir muižā par vagari. (Atskats Trikātas novada senatnē, 1979)
1935.gada izdevumā “Pagastu apraksti” par muižu teikts: “Plāņu muižas centra ēkas izlieto Plāņu pagasts pašvaldība, dzīvojamā ēkā novietota skola, pagasta valde un pasta-telefona palīgnodala, viena saimniecības ēka piešķirta Trikātas piensaimnieku sabiedrībai, kur ievietots krejošanas punkts, muižas klēts piešķirta Plāņu nacionālās jaunatnes biedrībai un izbūvēta par biedrības namu”.
Līdz mūsdienām saglabājusies gan kungu māja, gan kalpu mājas, klētis, stallis un citas ēkas.
Adrese: Valmieras novads, Plāņu pagasts (koordinātes - 57.536685, 25.865108 )
