Plāņu muiža uz kartes parādījusies 1459.gadā kā fon Štrombergu dzimtas lēnis. Militārajā vēsturē tā iegājusi ar faktu, ka 1945.gada 8.maijā muižas kungu namā 24.vācu kājnieku divīzijas ģenerālis fon Šulcs parakstīja kapitulācijas aktu, līdz ar ko „Kurzemes cietoksnis” beidza pastāvēt.
Kādreiz tā bijusi divstāvu dzīvojamā ēka, barona Kniges vasaras pils. Tagad saglabājušās abas garenfasādes, pēc kurām var secināt par ēku varenību. Jumts sabrucis. Celtni stipri izpostīja padomju okupācijas periodā, kad tajā ierīkoja bērnu namu. Vēlāk ēka nodega.
1966.gadā muižu apmeklējis novadpētnieks Žanis Skudra un par to raksta savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”: “Jumts bojāts. Pils ir neapdzīvota, izņemot vienu istabiņu, kurai priekšā piekaramā atslēga. Cik pa durvju spraugu redzu, tur ir gulta un galdiņš, bet viss galīgi netīrs un nekārtīgs. Pilī ir lielas zāles ar mākslinieciski veidotām krāsnīm un kamīniem, kas galīgi izpostīti. Iekšpusē logiem skaisti slēģi, kas izlauzti no eņģēm; kāpnes, kas ved uz pagrabu, izbojātas, un pagrabā sabērti atkritumi veselām kaudzēm. Tad eju ārā un caur krāšņo parku gar veciem dīķiem un muižas ēku drupām dodos uz Amulas leju. Izņemot kādas mājas kalnā, te apkārtne pilnīgi neapdzīvota. Māju saimnieks pastāsta, ka pie dīķiem bijis alus brūzis, kas jau vairāk nekā 100 gadus nedarbojoties. Latvijas laikā Lielie Plāņi piederējuši zemkopības ministram Birzniekam.”
Šajā muižā dzimis rakstnieks Pēteris Ērmanis (1893-1969). Iepretim muižai taciņa ved uz iekārtotu avota vietiņu. Apkārtnē daudz avotu.
Adrese: Kandavas novads, Zantes pagasts
