1922.gadā pulkvedis Mucenieks 12 km no Jelgavas , Jelgavas –Rīgas šosejas malā pie Skuju skolas, uzstādīja 3,5 m augstu koka obelisku ar 6. Rīgas kājnieku pulka 16 karavīru vārdiem, kuri šajā vietā 1919.gadā krita cīņā pret Bermonta karaspēku. Piemineklis drīz gāja bojā un Skuju skolas pārzinis Jānis Mednis kopā ar audzēkņiem dēstīja liepu aleju – Varoņu aleju, kur katrai liepai deva varoņa vārdu: Alksnis Hermanis, Brencis Edgars, Eriksons Jānis, Ivanovs Aleksejs, Kaspars Jānis, Kalns Teodors, Martušs Jāzeps, Ozoliņš Jānis, Ozollapiņš Pēteris, Pastalnieks Augusts, Podziņš Kārlis, Raibais Fridrihs, Paegle Roberts, Sinka Pēteris, Sabers Arvīds, Vinters Kārlis. 1937.gada 28.novembrī 16 kritušo karavīru pīšļi tika pārapbedīti Cenas kapos, kur 1989. gadā pēc arhitektes Aijas Ziemeļnieces projekta labiekārtota kapa vieta 28 latviešu karavīriem, kas krituši 1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās.
1933.gada izdevums “Kadets”raksta: “Netālu no Jelgavas, šosejas malā, atrodas skoliņa. Priekš kara še kūsāja dzīvība. Kūsā tagad arī: toreiz te bija Skuju krogs, tagad Skuju skola. Skolas priekšā kara laiku piemineklis. To cēluši mūsu karavīri saviem Atbrīvošanas cīņās kritušajiem biedriem, šis koka stabs ar pusizdzisušiem uzrakstiem devis skolai bagātīgu vielu gan vēstures, gan valodas stundām, tas kalpojis un kalpo audzināšanas nolūkiem. Cauru gadu rūpīgas rokas pušķo pieminekli. Ziemā arvien mētru un skuju vaiņadziņi, vasarā ap pieminekli košs puķu dārziņš. To nu skola uzskata par savu tiesību, neatņemamu tiesību — kopt un sargāt kritušo piemiņu. Tikai vienas raizes: koka piemineklim īss mūžš, tas drīz sabruks. Uzraksti vairs nav saburtojami. Bērni tos zina. Vienā pusē bijis: „Tēvu zemes mīlestību Mēs ar darbiem rādījām. Tēvu zemes brīvestību Pirkām mēs ar asinīm." Otrā: 6. Rīgas kājnieku pulka kareivji, kas krituši cīņā par Kurzemes atbrīvošanu. Bijuši 16 vārdi. Tie tagad jau nesalasāmi. Kad šis stabs sabruks, ko tad? Šīs domas nodarbina Skuju skolas saimi. Bet 10 soļus no mūsu kritušo kareivju pieminekļa vācu kareivju vārdi ir granītā cirsti." (Par šo vācu kareivju pieminekli būtu atsevišķs stāsts, jo mūsdienās tas visu aizmirsts tur pat ceļa malā mētājas. Liekas, ka to pat aizmirsusi vācu kara kapu komiteja.)
1933.gadā nodibināja jauna pieminekļa celšanas komiteju. 1936.gadā tā no Brāļu Kapu komitejas saņēma pabalstu 500 latus, savukārt 1937.gadā travertīnu.
1937.gada 24.oktobrī atklāja jaunu pieminekli. Tā arhitekts bija Nikolajs Voits. Bareljefu veidojis tēlnieks Mārtiņš Šmalcs, saskaņā ar sava skolotāja profesora Kārļa Zāles norādījumiem.
Pieminekļa uzstādīšanu veikusi E.Kuraua firma. Izmaksājis Ls 3000.
Pieminekļa apraksts: Uz pieminekļa attēloti divi cīņā ejoši karavīri – viens ar rokās satvertu šauteni, otrs-granātu. Zem bareljefa izkalts uzraksts: „Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919.”
Piemineklis izgatavots no romāņu travertīna 3.60 metru augstumā, celts uz 1.2 m augsta zemes paaugstinājuma, uz kuru ved divas kāpnes ar astoņiem pakāpieniem.
Pieminekļa priekšpusē ir izveidots ziedu altāris. Laukums iesegts ar travertīna plāksnēm. Abpus piemineklim novietots pa akmens solam. Līdz mūsdienām nav saglabājušies akmens soli abpus piemineklim.
1938.gadā notika pieminekļa apkārtnes labiekārtošanas darbi, projekta autors – Rīgas daiļdārznieks Lapiņš.
No 1985. līdz 1987.gadam pieminekli restaurēja, atjaunojot trūkstošās plāksnes.
2009.gadā Ozolnieku novada pašvaldība un Kultūrkapitāla fonds piešķīra līdzekļus pieminekļa restaurācijai. Restaurators Ivo Graudums (SIA „Rolands”) restauratora Rolanda Beļēviča (SIA „Slēgakmens”) uzraudzībā veica šādus darbus: tika veikta Pieminekļa virsmas attīrīšana, šuvju restaurācija, virsmas aizsargapstrāde, kā arī kāpņu restaurācija, kā rezultātā ir atjaunots Pieminekļa vizuālais estētiskais veidols, uzlabota pieminekļa aizsardzība pret nelabvēlīgajiem apkārtējās vides un klimatiskajiem apstākļiem.
Adrese: Rīgas-Jelgavas šosejas malā pie Dalbes pārbrauktuves
