Rāda ziņas ar etiķeti Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem Plācī. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem Plācī. Rādīt visas ziņas

31.03.18

Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem Plācī

                                               (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Tas ir Teodora Zaļkalna veidots piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919.gadā ar Edvarda Virzas tekstu: "Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs". Tajā attēlots arājs, kas vienā rokā tur šķēpu, bet otrā - arkla balstu. To atklāja 1931.gada 8.novembrī Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis. Viens no retajiem brīvvalsts pieminekļiem kas nav nopostīts padomju okupācijas laikā.

“Tas ir īpatns. Autors Teodors Zaļkalns. Šūnakmens 145 x 218. Pabeigts 1931. gadā un to atklājis astotajā novembrī valsts prezidents A. Kviesis. lesvētījis mācītājs P. Apkalns. Pieminekļa masīvais akmens novietots uz diviem pamatiem, kā uz kājām. Akmens vidū iemūrēta paliela plāksne, uz kuras attēlots arājs ar savu kumeļu. Arājs labajā rokā tur pavadu, kreisajā tam zobens ar zemē iedurtu asmeni. Zirgs sper soli ar kreiso kāju. Kādreiz ap pieminekli sastādītie koki izskatās dzīvotspējīgi. Plāča Neatkarības cīņu pieminekļa pagalma pusē iekalti dzejnieka Eduarda Virzas vārdi:

ZIEMEĻLATVIJAS
ATBRĪVOTAJIEM
* * *
KAMĒR VIEN LABĪBU
ŠAIS LAUKOS SĒS
JŪS SLAVINĀS UN
GODAM PIEMINĒS.”

Tā šo pieminekli 1987. gadā apraksta Alfrēds Stinkulis savā Stokholmā izdotajā grāmatā “Īkšķojot pa Latviju”.

1931.gada 9.novembra “Latvijas kareivis” raksta par atklāšanas ceremoniju: “Svētdien Straupes novadam bija lieli svētki. Atklāja pieminekli, ko straupieši cēluši saviem atbrīvotājiem, atceroties viņu varoņdarbus 1919. gada vasarā. Uz pieminekļa atklāšanu ieradās valsts prezidents A.Kviesis, kara ministris E. Laimiņš, ģen. Ed. Kalniņš, ģen. K. Berķis, pulkv. Olekšs, pulkv. Kurše, dep. A. Bērziņš un citi goda viesi. Uz Mazstraupes pag. robežām valsts prezidentu sagaidīja Cēsu apriņķa priekšnieks Štucers un apriņķa valdes priekšstāvji Kampe un Gaujers. Pie pieminekļa bija celti goda vārti, kur valsts prezidentu apsveica pieminekļa komitejas priekšsēdētājs Liepiņš, aizsargu goda sardze un vietējie iedzīvotāji. Valsts prezidentam pasniedza ziedus. Atklājot pieminekli valsts prezidents sapulcētos uzrunāja: «Svinīgā sapulce! Jau pagājuši 13 gadi, kopš tām dienām, kad nodibinājās brīvā neatkarīgā Latvijas valsts. Tas notika tai laikā, kuru var saukt par vispārējo politiskā sajukuma laikmetu. Uz veco sagruvušo valstu drupām jaunas valstis cēla jaunus pamatus un to darīja arī Latvija. Kā Ziemeļlatvijā, tā pie Ventas cēlās latvju dēli un grieza ienaidniekiem pretī savas krūtis, līdz visa Latvija tika atbrīvota. Šodien, kad esam sapulcējušies, lai atklātu pieminekli kritušiem cīnītājiem, par visām šīm cīņām pauž aculiecinieki un arī daudzās kapu kopiņas. Man nāk prātā salīdzinājums starp toreizējo un tagadējo laikmetu — ja valsts dibināšanas laikā bij pa saulē vispārējs politisks sajukums, tad tagad jārunā par vispārēju saimniecisku sajukumu. Saimnieciskā krīze valda visā pasaulē un visas pasaules valstis nodarbinātas ar jautājumu, kā tikt ārā no saimnieciskām grūtībām. No mums arī tagadējais laiks prasa upurus un tie būs diezgan smagi. Visā pasaulē ir milzīgas grūtības un tādu likteni piedzīvo lielas, stipras un bagātas valstis un tāpēc nevaram sev pārmest, ka paši ar savu nemākulību būtu ieveduši savu valsti tādās grūtībās. Valdība līdz šim pielikusi lielas pūles, lai nokārtotu mūsu saimniecisko dzīvi, bet mēs varēsim cīņā uzvarēt tikai tad, ja nebūsim mazdūšīgi un ja mums pašiem būs ticība, ka tiksim pāri arī šiem grūtiem laikiem. Šis piemineklis lai paaudžu paaudzēm būtu dārga piemiņa par cīņā nestiem upuriem, lai tas būtu spēka avots arī tagadējo grūtību laikā.» Kad no pieminekļa kritusi sega un tas atklājies klātesošiem, valsts prezidents turpināja: «Pelēkā, jūsu pašu lauku akmenī jūs redzat mākslinieka rokas veidotu zemes arāju, kas vienā rokā tur šķēpu un otrā arkla balstu. Viņš it kā savās domās kavējas pagātnes cīņās un domā, ka darbs mūsu tautu līdz šejienei atvadījis un ka darbs arī turpmāk mūs vadīs caur visām grūtībām. Tas latvju zemnieks, kas atbrīvošanas cīņu laikā ar šķēpu cīnījās un pirmos gados uz saviem pleciem iznesa visas grūtības, tas jaunsaimnieks, kas iekopa tīrumus celmājā un vecsaimnieks, kas nosirmojis strādājot savu zemi, viņi visi strādājuši par Latviju -nacionālu, daiļu un spēcīgu, šo latviešu zemnieku sauciens vienmēr ir bijis: Uz priekšu! Saules mūžu Latvijai! Dievs, svētī Latviju!”
 Pieminekļa iesvētīšanu izdarīja Latgales divīzijas mācītājs P. Apkalns. Valdības vārdā pie pieminekļa vaiņagu nolika kara ministrs E. Laimiņš. Pēc pieminekļa atklāšanas svinībām valsts prezidents pieņēma aizsargu parādi. Svinības vakarā noslēdza izrīkojums, kuru ar runu ievadīja kara ministrs. Pēc tam sekoja koncerts un teātra izrāde.”

Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Plācis, blakus Straupes tautas namam