Tagadējiem Salas un Babītes
(agr. Piņķu)
pagastiem kopā no 1584. — 1685. g. bijusi viena kopīga Babītes draudze. 1685.
gadā tā sadalīta 2 draudzēs: Salas un Piņķu. Tad iedzīvotāju samazināšanās dēļ tās 1710. gadā
atkal apvienotas, pēc tam 1753.gadā atkal atdalītas.
Pirms 1907.gada bijušās mācītājmuižas
ēkas tikušas gan nopostītas (Ziemeļu kara laikā), gan nolietojušās un tāpēc
1907.gadā tika nolemts celt jaunu mācītājmuižu pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta
(Vilhelms Neimanis projektējis arī Valsts Mākslas muzeja ēku Kr. Valdemāra
ielā). 1908. gada 30. novembrī mācītājmāju iesvētīja. Iesvētīšanas pasākumam
veltītajā dziesmu lapiņā atrodasm teksts: “Risi izstrādājis arhitekts W.
Neumann; pilsētas muižas valde nolēma 16,000 rbļ. naudā un kokus, pagasta
saimnieki pieveda materiālu. Baznīcas priekšnieks E. von Schulz pārzināja darbu
un būvmeistara K. Jakobsona vadībā 1 ½ gada laikā reti skaistais nams ir celts,
kas nu kalpos nākamām paaudzēm, ganiem un draudzes locekļiem.”
Padomju okupācijas
laikā no 1946.gada līdz 1980.gadam muižā bija ierīkota Babītes astoņgadīgā
skola. Kad Piņķos (Salienā) uzcēla jaunu ēku, skolu pārcēla uz turieni.
Mūsdienās ēka
atkal kalpo kā mācītājmuiža. Piņķu draudze savā mājas lapā gadu gan nav norādījusi,
bet lasāms sekojošs teksts: “Ar 12.janvāri
draudzes mācītāja birojs atradīsies Mācītājmuižā,
Dzilnuciemā. šādas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu mācītājam
atbilstošas telpas un vietu draudzes dokumentācijai. Tam visam mazā sakristeja
baznīcā ir kļuvusi par mazu.”
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Dzilnuciems
