Pirmā baznīca Piņķos bija no koka.
Ideja par jauna dievnama celtniecību radās jau 19. gadsimta piecdesmitajos
gados, taču šī projekta gala varianta (arhitekts J. D. Felsko) pamatakmeni
ielika tikai 1872. gada 25. maijā. Deviņreģistru ērģeles izgatavoja pazīstamais
ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers 1890. gadā. 1916. gadā 5. latviešu strēlnieku
bataljons, kas devās uz frontes līniju pie Smārdes, apstājās pie Piņķu muižas
un tur nakšņoja. Toreiz Piņķu baznīcā pulkvedis Jukums Vācietis noturēja
sprediķi (par šo faktu vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis), kas iegāja
Latvijas vēsturē kā viens no pašiem nozīmīgākajiem tā laika notikumiem.
2018.gadā aizdegās un nodega nesen atjaunotās baznīcas tornis, bet 2019.gadā
tas tika atjaunots.
Mūsdienās daudzi vēsturnieki
runā par to, ka tads sprediķis nemaz nav bijis, jo par to neesot neviena raksta
gala, ka tai neesot neviena liecinieka, ka Jukums Vācietis neesot bijis
reliģiozs un nevarētu kāpt kancelē, lai runātu sprediķi. Bet ir pieejami
raksti, kuros teikts, ka mūsu slavenais aktieris, strēlnieks un ilgdzīvotājs Ēvalds
Valters bija starp Jukuma Vācieša svētrunas klausītājiem Piņķu baznīcā un vēlāk varēja par to sīki izstāstīt savam draugam
Aleksandram Čakam, kurš tur gan nebija klāt, bet detalizēti no šī atstāstījuma
aprakstījis neaizmirstamo notikumu poēmā "Mūžības skartie”.
Adrese: Babītes pagasts, Piņķi, Skolas iela
