(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Liepupes kungu mājas arhitektoniskā risinājuma autors bijis Rīgas mūrniekmeistars Johans Andreas Hāberlands, slavenā Kristofa Hāberlanda tēvs. Kungu mājas vēsture saistāma ar pazīstamo fon Meku un mazāk zināmo fon Zengeru dzimtu vārdiem.
18. gadsimta pirmajā pusē, lai sāktu un pabeigtu greznās Liepupes kungu mājas
celtniecību, rūpes uzņēmās muižas īpašnieka Frīdriha Vilhelma fon Meka atraitne
Anna Sofija (dzimusi fon Duntena) un viņu dēls Georgs Frīdrihs, kurš pēc
dienesta sakšu armijā atgriezās Liepupē un lika lietā pieredzēto Saksijas
arhitektūrā un interjera risinājumos.
Pēc Georga Frīdriha pēkšņās nāves muižu mantoja viņa brālis Johans Gothards, kura dēls Burhards Frīdrihs tēva vērtīgajā bibliotēkā vadīja sirsnīgas sarunas ar Garlību Merķeli. Savās atmiņās G. Merķelis raksturojis arī savu draugu Frīdrihu: sava eminentā prāta un zināšanu dēļ bija kļuvis Jēnā un Kēnigsbergā tik ievērojams, ka vēl pāris gadu pēc atgriešanās mājās turpināja saraksti ar filozofu Reinholdu no Jēnas, ar Krauzu no Kēnigsbergas un pat ar Kantu. 1794.gadā Frīdrihs saslima ar smadzeņu iekaisumu un 25 gadu vecumā mira. Piecus gadus vēlāk pasauli atstāja arī bēdu salauztā māte, bet īpašumu mantoja Frīdriha jaunākais brālis Georgs Kristofs, kurš atjaunoja Liepupes muižas bohēmu un dzīvoja pāri līdzekļiem. 19.gadsimta 20-os gados, paņēmis līdzi muižas arhīvu, Georgs Kristofs kopā ar ģimeni aizceļoja uz Sanktpēterburgu.
1829. gadā muižu iegādājās fon Zengeri, kuri tajā saimniekoja līdz 1922. gadam. 30-os gados muižā ierīkoja laukstrādnieku skolu, kas darbojās līdz Otrajam pasaules karam. Bijušais muižas īpašnieks, Frīdrihs Zengers, šajā laikā veiksmīgi darbojies kuģniecības nozarē un bieži uzturējies Liepupē.
Pēc Georga Frīdriha pēkšņās nāves muižu mantoja viņa brālis Johans Gothards, kura dēls Burhards Frīdrihs tēva vērtīgajā bibliotēkā vadīja sirsnīgas sarunas ar Garlību Merķeli. Savās atmiņās G. Merķelis raksturojis arī savu draugu Frīdrihu: sava eminentā prāta un zināšanu dēļ bija kļuvis Jēnā un Kēnigsbergā tik ievērojams, ka vēl pāris gadu pēc atgriešanās mājās turpināja saraksti ar filozofu Reinholdu no Jēnas, ar Krauzu no Kēnigsbergas un pat ar Kantu. 1794.gadā Frīdrihs saslima ar smadzeņu iekaisumu un 25 gadu vecumā mira. Piecus gadus vēlāk pasauli atstāja arī bēdu salauztā māte, bet īpašumu mantoja Frīdriha jaunākais brālis Georgs Kristofs, kurš atjaunoja Liepupes muižas bohēmu un dzīvoja pāri līdzekļiem. 19.gadsimta 20-os gados, paņēmis līdzi muižas arhīvu, Georgs Kristofs kopā ar ģimeni aizceļoja uz Sanktpēterburgu.
1829. gadā muižu iegādājās fon Zengeri, kuri tajā saimniekoja līdz 1922. gadam. 30-os gados muižā ierīkoja laukstrādnieku skolu, kas darbojās līdz Otrajam pasaules karam. Bijušais muižas īpašnieks, Frīdrihs Zengers, šajā laikā veiksmīgi darbojies kuģniecības nozarē un bieži uzturējies Liepupē.
Kara laikā Liepupes muižas ēkas necieta,
taču apkārtnes ainava zaudēja skaistos kokus iekoptajā muižas parka teritorijā
un kastaņu aleju. Pēc kara kungu mājā iekārtoja padomju saimniecības „Liepupe”
centru, izvietojot ēkā kantori, bibliotēku un klubu. Padomju saimniecības
laikos par ēku rūpējās un uzturēja to kārtībā. Tiesa gan – nomainot kārniņu
jumta segumu ar šīfera plāksnēm.
Nesenā pagātnē Liepupes kungu māja ilgu laiku bija nepelnīti pamesta un neizmantota. 2004. gada beigās muižas liktenis iegūla rīdzinieces Egitas Lauskas gādīgajās rokās. Lai arī laika gaitā kungu mājas ārējais izskats mainījies, to saudzējis laiks un kopējā kompozīcija ļoti labi saglabājusies.
Nesenā pagātnē Liepupes kungu māja ilgu laiku bija nepelnīti pamesta un neizmantota. 2004. gada beigās muižas liktenis iegūla rīdzinieces Egitas Lauskas gādīgajās rokās. Lai arī laika gaitā kungu mājas ārējais izskats mainījies, to saudzējis laiks un kopējā kompozīcija ļoti labi saglabājusies.
Iesaku izlasīt Kristīnes Zaļumas grāmatu "Liepupes muiža", lai uzzinātu daudz vairāk par dzīvi Liepupes muižā.
Adrese: Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts, Liepupe