Jau kopš cara laikiem Penkules pagasts bija t. s. "kroņa" pagasts, ar tajā esošām 4 muižām - Cimeres, Penkules, Ālaves un Kroņauces. Tas nozīmēja, ka šeit atrodošās muižas tika uz zināmu laiku nodotas valdījumā bijušajiem valsts ierēdņiem kā atlīdzība par nokalpotajiem gadiem, pensionētiem virsniekiem, vai kam citam par nopelniem valsts labā. Tā kā īpašums bija iznomāts tikai uz zināmu laiku, tad skaidrs, ka tā pārvaldnieks neieguldīja sevišķi daudz naudas, lai muižas ēku paplašinātu, bet centās no tās iegūt maksimālu labumu. Tā arī Penkules muiža bija vienstāvīga mūra kleķa ēka, gan ar palielu parku un dārzu, gan attīstītu saimniecības māju kompleksu, kurš, diemžēl, nodega 1974.gada postošā ugunsgrēkā. No vecās apbūves ir palicis pagrabs, rija, pārbūvēta klēts. Pati muižas ēka varētu būt celta 18.gadsimta vidū. Tā veiksmīgi pārcieta 1905. gada revolūciju, kad no īpašuma revolucionāri rekvizēja tikai ieročus. 1919. gadā, kad uz neilgu laiku Penkulē saimniekoja Padomju vara, muižas īpašnieks Bilderlings tika aizvests uz Jelgavu un par viņa turpmāko likteni informācijas trūkst. Savukārt muižas ēka tika nodota vietējai pašvaldībai, lai te ierīkotu bibliotēku un biedrības namu. Namu apsaimniekoja izglītības biedrība "Darbs", kura šeit rīkoja dažādus saviesīgus pasākumus vai iznomāja telpas citām biedrībām pasākumu organizēšanai. 1929. gadā apkārtējie saimnieki uzskatīja, ka telpas ir kļuvušas par šaurām un nolēma izbūvēt lielo zāli. Biedrība "Darbs" ņēma Valsts kasē aizņēmumu un šajā pašā gadā vietējais būvuzņēmējs ķērās pie pamatakmens ielikšanas. Darbs tika paveikts 1932. gadā. Jaunās telpas 10.oktobrī atklāja prezidents Alberts Kviesis, kurš šeit patstāvīgi uzturējās sava tēva mājās "Vecvagares". Prezidenta runa ir saglabājusies tā laika laikrakstos. Laika gaitā biedrība nespēja atdot aizdevumu bankai, bet to viņas vietā dzēsa vietējā lauksaimniecības biedrība. Kara laikā ēka tik pat kā necieta, te tika izmitināti krievu bēgļi no Ļeņingradas apgabala. 1949. gadā šajās telpās tika savākti un izsūtīti uz Sibīriju vietējie ļaudis. Vecā muižas ēka pēdējo nozīmīgo pārbūvi piedzīvoja pagājušā gadsimta 50-jos gados, kad tika izbūvēts otrais stāvs, lai tur ierīkotu kultūras darbiniekiem dzīvokļus. Var atzīmēt, ka Penkules kultūras nams ir viena no vecākajām mūsu valsts kultūras iestādēm, kura no 1919.gada atrodas savās vēsturiskajās telpās - Penkules muižā.
Adrese: Dobeles novads, Penkules pagasts, Penkules kultūras nams
