Rāda ziņas ar etiķeti Pīkstes muiža (Pīkstezeres muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Pīkstes muiža (Pīkstezeres muiža. Rādīt visas ziņas

19.06.19

Pīkstes muiža (Pīkstezeres muiža, Pixtenseehoff, Pikste, Blomberģes muiža)


                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižiņa izveidojusies agrākajā apdzīvotajā vietā Pīkstezere. Vēlāk muižiņa iegvusi tās īpašnieka vārdu – Blombergshofa jeb Blomberģes muiža. Izdevīgā atrašanās vieta pie akmenslauztuvēm sekmēja tās labklājību. Tomēr galvenais transporta ceļš bija Daugava, visa sadzīve norisinājās tās krastā, arī ceļš, kas veda no Rīgas uz Jaunjelgavu (toreiz Frīdrihštati), gāja tieši gar Daugavu. Samērā lielais attālums līdz Daugavai un ceļam bija Pīkstezeres lielākais trūkums. To nolēma labot, jaunās ēkas ceļot pie Daugavas. Tā radās Jaunā muiža jeb Daugavas muiža (Dünhoff). Izdevīgais novietojums to drīz vien padarīja par galveno, vecajai bija lemts pusmuižas liktenis. 1638.gadā abas muižas no tēva mantoja Heinrihs Vilhelms Bolšvings, 1669.gadā par to īpašnieku kļuva Vilhelms Ernests Bolšvings, kuram nebija vīriešu kārtas pēcteču, tādēļ meitai Margaritai apprecoties ar Andreasu Reinholdu Krummesu, tās kļuva par viņu dzimtmuižām. 18.gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā, abas muižas izpostītas kopā ar visiem vēsturiskajiem īpašuma dokumentiem. Pēc Margaritas nāves Krummess apprecējās otrreiz. Tā kā jaunajai dzīvesbiedrei pašai pūrā īpašumi, Krummess nolēma no Daugavas un Pīkstezeres muižām šķirties un 1719.gadā pārdeva tās znotam Kārlim Hānenfeldam. Muižas vērtība, ņemot vērā lieliskās ģipša atradnes tās tuvumā, labās transporta iespējas pa Daugavu, lielo Rīgas pieprasījumu pēc būvmateriāliem, strauji auga. Pēc trīsdesmit gadiem Hānenfelds, pārdeva muižas Krievijas cara armijas ģenerālim Matiasam Līvenam. Līveni Daugavas muižā uzbūvē jaunu kungu māju, saimniecības ēkas un dzimtas kapliču tuvējos kapos.
1786.gadā Līveni no hercoga Pētera savam īpašumam piepirka klāt vēl netālo Mercendorfas muižu Baldones tuvumā. Šajā laikā muižu nosaukumus sāka veidot no Līvenu dzimtas vārda - tās sauca par Jaunlīvi un Veclīvi.

Pirms Pirmā pasaules kara Daugmales pagasts tika saukts par Līves pagastu, jo tā centrs atradās Veclīves tuvumā. Pirmais pasaules karš nodarīja lielus zaudējumus daudzām muižām un saimniecībām, bet vietējie iedzīvotāji nedevās citur pasaulē laimi meklēt, bet ilgojās pēc sava kaktiņa un zemes stūrīša tepat dzimtajā Daugavas krastā. Tāpēc jau 1924.gadā Daugmales pagastā tika uzceltas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Savu vietu atrada visi - gan zemnieki, gan bijušie muižas strādnieki, amatnieki un Daugavas laivinieki. Vecās Līves muižas vairs netika atjaunotas, līdz ar to arī šim nosaukumam vairs nebija pamata, tāpēc trīsdesmitajos gados Līves pagasts tika pārdēvēts par Daugmales pagastu.

Mūsdienās Pīkstes muižas vieta ir pilnīgā nekurienē un pat saprast nevar, kur tur būtu bijusi muižas. Tur vairs nav nekā.

Adrese: Baldones lauku teritorija