Rāda ziņas ar etiķeti Pētera muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Pētera muiža. Rādīt visas ziņas

07.07.19

Pētermuiža (Pēternieku muiža, Pētera muiža, Peterhof) Olaines pagastā

                                              (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                            (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                           (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                      
                                                   (Pētermuižas ēka pirms 1915.gada)

Baltijas muižniecības plašie sakari ar Rietumeiropu, zinātnisko pētījumu un atziņu veicināšana un izplatība, kā arī sabiedrisko attiecību izmaiņas Latvijas laukos veicināja nepieciešamību pēc gudriem un izglītotiem daudznozaru lauku muižu vadītājiem un pārvaldniekiem. 1862. gadā tika nodibināts Rīgas politehnikums un jau 1863. gadā tajā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. Līdz ar to Latvijā sākās lauksaimniecības augstākās izglītības apguve. Sākotnēji Rīgas Politehnikums bija privāta augstskola, kuru subsidēja Baltijas muižniecība un pilsētas birža. Studijas notika vācu valodā.
Sākotnējā posmā studenti apguva vispārējās, galvenokārt teorētiskās disciplīnas – matemātiku, fiziku, ķīmiju, botāniku, zooloģiju, ģeoloģiju, kā arī ar specialitāti tieši saistītās – lauksaimniecības mašīnmācību, būvniecību un grāmatvedību. Nozarei specifiskos studiju priekšmetus – zemkopību, augkopību, pļavkopību, dārzkopību, lopkopību, muižu organizāciju un pārvaldi, agroķīmiju un augsnes zinātni, lauksaimniecības vēsturi un statistiku, lopkopības produkcijas izlietošanas mācību, kā arī mežkopību – mācību plānā ietvēra 1868. gadā. Būtiskas pārmaiņas lauksaimniecības studijās sākās 1877. gadā, kad Pētermuižā ierīkoja mācību un pētījumu saimniecību. No 1880. gada tās darbību un studentu praktisko apmācību vadīja profesors Voldemārs fon Knīrīms. Jāpiebilst, ka V. fon Knīrīms bija nākamā Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes (1927-1986) vectēvs. Tagad viņa bijušajā saimniecībā Skangaļos ar Zviedrijas valdības atbalstu ierīkots Pestīšanas armijas bērnu audzināšanas centrs.

Pētermuižas darbībai tika uzceltas kādas 30 ēkas dažādiem mērķiem. Tās cēla no lētiem kokmateriāliem un bez greznības. Uz Pētermuižu pārcēlās aizvien vairāk docentu un saviesīgā dzīve bijusi visai rosīga. Mācību laikā arī studenti dzīvoja Pētermuižā. 1905.gads muižā bija raižpilns. Tur iebrukuši revolucionāri un draudējuši to nodedzināt. Knīrims devās uz Rīgu pēc militāras aizstāvības, ko arī saņēma. 1915.gada jūlijā karš tuvojās Rīgai. Knīrims vēlējās visus Pētrmuižas un Politehnikuma dokumentus sasaiņot un evakuēt uz Tērbatu. Bet viņš laikus nevarēja dabūt transportu un 20.jūlijā pienāca bēdīga vēsts, ka krievi ir nodedzinājuši Pētermuižu. No ēkas ticis izglābts vien kristāmtērps, kurā kristītas vairākas Knīrimu paaudzes, arī Ūlofs Palme 1927.gadā – smalks rokdarbs, kurā bijuši izšūti visu kristāmo vārdi. (izmantoti materiāli no Katarīnas Palmes grāmatas "Vasaras Skangaļos")


Krāsainajās fotogrāfijā redzamā ir Pēternieku 7-gadīgā skola.  Tā uzcelta un nodota skolas lietošanā 1925. gadā. Mūsdienās ēka tukša un pamesta, dažādās drazās un nezālēs ieaugusi.

2017.gada oktobrī aizdedzināta, izdedzis jumts un starpstāvu pārsegums.


Adrese: Olaines novads, Olaines pagasts, Pēternieki