(Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
(Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
(1920.-1930.gadu foto)
Pēc Pirmā pasaules kara slikto materiālo apstākļu dēļ Eiropā izplatīta slimība bija tuberkuloze, tautā saukta par diloni. Tikai 1945. gadā atklātais streptomicīns deva iespēju efektīvi ārstēt šo slimību, Līdz tam galvenie slimības ārstēšanas veidi ietvēra uzturēšanos svaigā gaisā un saulē, pilnvērtīgu uzturu un fiziskus vingrinājumus.
Kopš 1924. gada Ogres bijušajā Mittelhofa pansijā darbojās Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrības bērnu sanatorija, kur vienlaicīgi ārstējās ap 60 bērnu. Pirmajos četros pastāvēšanas gados veselību tajā uzlaboja 759 bērni. Vēlāk Ogres Zilo kalnu pakājē tika nopirkts 1,2 ha liels zemes gabals un projekta izstrādei tika pieaicināts pazīstamais arhitekts Konstantīns Pēkšēns. 1926. gada vasarā arhitekts pats ielika sanatorijas ēkas pamatakmeni Ogres vasarnīcu stilam pielāgotās sanatorijas ēkas būvei.
1927.gada novembra laikraksts “Pēdējā brīdī” raksta: “Rīgas centrālā slimo kase pagājušajā vasarā beidza būvēt speciālu bērnu sanatoriju Ogrē ar 150 vietām, kura ir uzskatāma pašreiz par vislabāko un skaistāko Latvijā. Šajā sanatorijā uzņem arī citu slimo kasu un valsts darbinieku bērnus. Rīgas pilsētas valde piešķīrusi šai sanatorijai arī papildus 5 pūrvietas mežu – parku ierīkošanai.”