Ogres ūdensdzirnavas

 

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

                                                                        (20.gadsimta sākuma foto)

1938.gada “Ogres ziņas” raksta: “Ogres dzirnavas pastāv jau gandrīz 70 gadus un no sākumā samērā maza uzņēmuma izvērtušās par plašas apkaimes vislabāk noorganizētu un nostādītu rūpniecības uzņēmumu. Patreizējās īpašnieces Liepas kundzes rokās uzņēmums darbojas jau 30 gadus. Dzirnavu spēka ierīce, kuru baro Ogres ūdeņi, ir 65 zirgspēkus stipra turbīna. Ūdeni no Ogres aizdambējuma tai pievada no akmeņiem un betonu izmūrēts kanāls. Jāatzīmē, ka Ogres dzirnavu aizdambējums dod ogrēniešiem iespēju peldēties dziļos un mierīgos ūdeņos katrā laikā, arī tad, kad pārējās Ogres peldētavas seklā ūdens stāvokļa dēļ peldēšanai neder. Dzirnavu tehniskā vadība atrodas piedzīvojuša speciālista Zonnera kunga rokās. Uzņēmums specializēts tikai malšanai un visiem tās blakus darbiem (bīdelešanai, grūbošanai, skrotēšanai, labības tīrīšanai utt.). Tuvākā nākotnē paredzēts uzstādīt ierīci mannas ražošanai, kura atbildīs pēdējām tehnikas prasībām un sasniegumiem. Dzirnavās pastāvīgi nodarbināti trīs melderu amata meistari. Dzirnavu mālēji iecienīti ļoti plašā apkaimē pateicoties tam, ka dzirnavas iekārtotas ērti un priekšzīmīgi. Mālēji brauc pat no Rīgas tuvuma (Šķirotavas stacijas apkaimes). Parasti redz arī malējus no Rembates, Suntažiem, Tomes, Ikšķiles, Lielvārdes u.c., nemaz neminot tuvākos pagastus un saimniecības. Parasti sezonas laikā dzirnavās ierodas līdz 50 malējiem diennaktī. Atzīmējams, ka rūpējoties par mālēju ērtībām, dzirnavu vadība iekārtojusi speciālas telpas aizkavēto mālēju naktsguļai un rūpējusies arī par iespēju pagatavot ēdienus no līdzņemtiem produktiem. Karsts ūdens pieejams katrā laikā. No Ogres kūrorta viedokļa Ogres dzirnavām liela nozīme apkārtnes izdaiļojumā, jo dzirnu dambis ar pastāvīgi plūstošo un klusi čalojošo straumi un romantisko, veco koka tiltu pievelk daudzus klusi noskaņotus vasarniekus.”

Citā 1938.gada “Ogres ziņu” numurā lasāms sludinājums, ka pie Ogres dzirnavu saimnieces Liepas kundzes dabūjamas tulpes , narcises un rabarberi.

Bet 1939.gada “Ogres ziņās” raksta par zādzību Ogres dzirnavās: “13. oktobrī Ogres dzirnavās Rembates pagasta lauksaimnieks Ozoliņš atvedis bīdelēt rudzu mitlus. Pēc sabīdelēšanas viņa miltu maisi novietoti dzirnavu priekštelpā. Kamēr lauksaimnieks piebraucis ar ratiem pēc abiem maisiem, tie bijuši jau pazuduši. Katrā maisā atradušies 115 kg miltu 67 ls vērtībā. Par miltu pazušanu ziņots policijai, kas nekavējoši iesākusi izmeklēšanu un atklājusi, ka zādzībā vainojams Ogresgala pagasta Augšbriņķu mājās dzīvojošais Šlise, kurš atzinies un miltus nogādājis policijā, kur tie izsniegti atpakaļ īpašniekam. Šlise minētā dienā arī malis miltus Ogres dzirnavās un prombraucot „aizmirsis" , ka pašam bijuši tikai divi maisi.” 

Mūsdienās privātīpašums.

Adrese: Ogre (koordinātes - 56.813782, 24.626688 )