(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1638. gadā Vidzemes arklu revīzijā teikts - pie Nurmu muižas no seniem laikiem piederējis viens ciems ar 15 mājām, bet tās ir tukšas. Igauniski nurm - druva. Viens no pirmajiem zināmajiem Nurmu muižas īpašniekiem bija brīvkungs Dītrihs Behers, kam poļu karalis Stefans 1585. gadā dāvināja Nurmus pie Sedas un Ķires upes. Kad Vidzemi iekaroja zviedri, karalis Gustavs Ādolfs 1630.gada maijā Nurmu muižu piešķīra majoram Vilhelmam Lovisam no Menaras. No šī brīža Nurmu muiža vairs nav tikusi pārdota un līdz 1846. gadam ir Lovisa no Menaras dzimtas īpašums. 1830. gadā Nurmus mantoja Elizabete Doroteja Šarlote, kas 1815. gadā apprecējās ar Dienvidigaunijas muižnieku Kristofu Ludvigu fon Freimani. Tālāk Nurmu muižas īpašnieki nes fon Freimaņu uzvārdu. Pēdējais no viņiem - Georgs Hermanis dzimis Nurmos 1865. gadā. 1885. gadā viņš iegūst tiesību zinātņu kandidāta grādu Tērbatas (Tartu) universitātē. Hermanis Freimanis vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja Rūjienas Dienviddraudzes un baznīcas saimniecības lietas. Bija skolu revidents un Valmieras zemnieku virstiesas priekšsēdētājs. 1916. gadā viņš blakus Kārlim Ulmanim ir Valmieras apriņķa pārtikas komitejas loceklis. Laikraksts "Rūjienas Vēstnesis" 1932. gada 9. septembrī par viņu raksta: "Viņš atzina, ka vācietim jābūt īstam savas tautas dēlam un latvietim tādam pašam savai tautai, bet tie abi var saticīgi darboties par labu kopējai dzimtenei." Latviešu lielinieki viņu apcietina un 1919. gada 18. martā nošauj. Viņa nelielās muižas iedzīve tiek izvazāta un salauzta. Ap 470 ha zemes nonāk jaunās Latvijas valsts īpašumā. Neatsavināmā dala 50 ha Hermaņa fon Freimaņa mantiniekiem tika ierādīta ārpus muižas centra - Mašēnu mājās. Uz muižas ēku pārceļ skolu. Hermaņa fon Freimaņa atraitne, kas nonākusi nabadzībā un trūkumā, 1920. gadā ierodas Nurmos, lai pārdotu iedzīves pārpalikumus. Pārdodamo lietu sarakstā citu starpā lasām: daļas no skapjiem, harmonija, rakstāmgaldiem, krēsliem, lampām - tātad viss salauzts, izdemolēts. Tiklīdz ziņa par Mari fon Freimanes kundzes uzturēšanos Nurmos sasniedz toreizējās varas ausis, uz Nurmiem tiek sūtīts raksts ar jautājumu, kas atļāvis viņai apmesties Nurmu muižā? Atbilde ir, ka tāda atļauja nav prasīta un nav dota. Viņa dzīvojot Rēvelē. Nurmos bijusi caurbraucot. Ņemot vērā viņas grūtos materiālos apstākļus... Hermanim un Mari Freimanei bērnu nebija. Hermaņa brāļa ģimene ar bērniem pārcēlās dzīvot uz Vāciju jau pirms I Pasaules kara. Tātad tālākās fon Freimaņu atvases Vācijā varētu būt atrodamas.
Nurmu skolā bērni mācījās līdz 1962. gadam. Šodien muižas ēka ir apdzīvota, tajā izveidoti dzīvokļi. Ap muižu daļēji saglabājies akmens mūris, vairākas pagalmā stādītās liepas sasniegušas dižkoka statusu, bet uz ceļa, kurš vedis uz muižas ratnīcu, vietām saglabājies akmens bruģējums. (no grāmata “Rūjienas novads”)
Adrese: Naukšēnu novads, Naukšēnu pagasts, Nurmi
