(Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
Bērnu aprūpes
institūcijas pirmsākumi šeit meklējami
1852. gadā, kad tika dibināts Bāreņu nams vācu tautības bērniem, kam trūka
apgādnieki. 1886.gadā uzbūvēta patreizējā bērnunama ēka.
Kāķīšu
patversme Strazdes pagastā ir viena no senākajām Latvijas teritorijā. Jau 1852.
gadā baronu Līvenu 100 hektāru plašajā muižā iekārtoja vācu atbalstītu
patversmi luterticīgiem bērniem, lai tos caur “lūgšanām un darbu izaudzinātu par
kungiem derīgiem amatniekiem, dienestniekiem un zemkopjiem”. Laikrakstā
”Latviešu Avīzes” apgalvots, ka “no lielceļa bērni tur tiek ne vien izglītoti, bet arī ieguvuši
“jaunu tēva namu””, pie reizes aicinot ziedojumus tamlīdzīgu
patversmju uzturēšanai nodot jebkuram mācītājam Kurzemē.Muižā, kā jau “pienākas” tādām senām ēkām, notikuši vairāki traģiski atgadījumi. 1898. gadā 10 gadus vecais skolotāja dēls ar tēva ieroci sejā sašāva 15-gadīgu bārenīti. Bet gandrīz trīsdesmit gadus vēlāk tur atkal atskanēja šāviens. Patversmes saimniecības vadītājs, 27 gadus vecais Leons Dīterihs “aiz romantiskiem iemesliem” izdarīja pašnāvību. Varbūt vainojama atrašanās vieta? Nostāsti vēsta, ka nosaukums cēlies no vārda “kāķis”, kas nozīmē nāvessoda izpildīšanai pakarot izmantojamu stabu.
1920.gadā apriņķa valdes pārstāvji nolūkoja Kāķīšu muižu, kur joprojām mitinājās “neapgādāto un neapdāvināto vācu bērnu biedrības” aprūpējamie. Konstatēja, ka organizācijas vadītāji devušies līdzi bermontiešiem, īpašums bija bez saimnieka. 1920. gada 21. janvārī apriņķa padome nolēma to pārņemt, ko Zemkopības ministrija pēc pusgada apstiprināja. Tomēr jau aprīlī patversmes pārzinis Emīls Reinbergs, Strazdes pagasta pārstāvis Kārlis Erķens un apriņķa valdes sociālās apgādības nodaļas vadītājs Fricis Pētersons parakstīja pārņemšanas dokumentu. Divstāvu ēkā bija 14 istabas, virtuve, astoņi pagrabi. Muižā atradās deviņas palīgēkas, ieskaitot ledus pagrabu. Mācību vajadzībām bija 60 grāmatas, klases tāfele, astoņi skolas galdi ar soliem, 18 bildes uzskatu mācībai, viena stikla un viena metāla petrolejas lampas. Pa 12 bērnu gultiņas, gultas un galda (tai skaitā metāla bļodiņas un kafijas krūzītes) piederumi, krekli. Divpadsmit tādēļ, ka biedrības statūti noliedza uzņemt vairāk bērnus, tomēr sarakstē pieminēts, ka patiesībā bija vairāk. Tikai nav skaidrs, kā viņus varēja pabarot un izguldināt. Sadzīves vajadzībām kalpoja dažādi darbarīki, veļas rullis, miltu kaste un abra, divi drēbju skapji, veļas mazgājamā baļļa.
Apriņķa valdes pārstāvis F. Pētersons priecājās par rezultātu. “”Kāķīšu” patversme vispirms jau no dabas ir skaistā vietā. Arī iekārta tajā ir priekšzīmīga. Pēc klases mācībām katris audzēknis iet dārzā ar savu lāpstīti pavasarī rakt un taisīt dobes, kuras tur katram atsevišķi iedalītas. Vienā dobē puķes, kāļi, burkāni un t. t. Turpat aug jauns augļu dārzs, kurā katram audzēknim iestādīts pa ābelītei un citam augļu kokam.”
1920.-1930-os gados atradās bijušo īpašnieku pārstāvji, un, balstoties uz noteikumu, ka labdarības iestāžu īpašumus nedrīkst nacionalizēt, muiža bija jāatdod viņiem. Darbu atjaunoja vācu patversme. 1937. gadā tur bija tikai septiņi apgādājamie, tomēr biedrība varēja sekmīgi apsaimniekot muižai piederošos plašos laukus un mežus. Vāciešiem aizbraucot, 1939. gadā biedrība pajuka, bet bērnu aprūpēšanu pārņēma pašvaldība. Arī šodien, gan ar daudz jaukāku nosaukumu, tur darbojas Talsu novada pašvaldības pārraudzītais Strazdes bērnu nams.
Adrese: Talsu novads, Strazdes pagasts, Kāķīši
