Jaungulbenes muiža (Neu-Schwanenburg)

                                             (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                      (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 

                                                                               (Muižas pils senāk)

Senākās ziņas par šo muižu ir no 18. gadsimta, kad tā vēl bija Vecgulbenes muižas daļa. Līdz 1793.gadam tā bijusi kroņa muiža, bet pēc tam to ķeizariene Katrīna II uzdāvināja grāfam Koham. No Koha to nopirka grāfs Jākobs Johans Īgelštrēms. Viņš 1802.gadā deva brīvlaišanu Jaungulbenes muižas zemniekiem, kā arī Vābinas muižas zemniekiem Igaunijā. Brīvību ieguva 3000 dzimtcilvēku. Īgelštrēms bija radikālāks pat par grāfu Mellinu no Bīriņiem un Garlību Merķeli. Pāris gadus pēc viņa nāves parādu dēļ muiža nonāca kreditoru rokās un tie panāca, ka dzimtbūšanu atjauno. 1806. gadā muižu savā īpašumā ieguva landrāts Kārlis fon Tranzē. Apbūves greznākā ēka – monumentāli atturīgā pils celta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā. Ap 1900. gadu pils rietumu galā tika uzcelta piebūve smagnējā romāņu stilā, bet ap 1903. gadu pabeigta tai pretējā spārna piebūve.  Torņa fasādē – īpašnieku fon Tranzē-Rozeneku ģerbonis. Pilī neobaroka stila interjeri. Parādes pagalms ar dīķi un laukakmens vārtiem. Plašo ainavu stila parku rotā daudzas mazās arhitektūras formas – Bitītes māja, Velna vārti, ceļa rādītājs, obelisks u.c. Saimniecības un dzīvojamo ēku komplekss – pārvaldnieka māja, kalpu mājas, staļļi, manēža, saimniecības ēka ar pagrabu, ugunsdzēsēju māja, kalēja māja, kapela (tag. luterāņu baznīca) u.c. 1927. gadā pilī iekārtota lauksaimniecības skola, kura 20. gadsimta 90-os gados pārcelta uz jaunu ēku.  Šobrīd pils ir privātīpašumā un strauji iet bojā. Tiltiņi sagāzušies, strūklaka sabrukusi un akmeņiem piebērta, ēkas apmetums vietvietām nokritis, un vairākiem logiem trūkst jebkāda aizsarga no laika apstākļu negatīvās ietekmes. Muižas kompleksa sakārtošanā ieinteresēto personu rokas ir sasaistītas – muiža ir privātīpašums.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs smagi nopūšas: «Tā nav ne Jaungulbenes pagasta, ne Gulbenes novada pils – tas ir privātīpašums. 2006. gadā muiža tika pārdota ārstu biedrībai no Rīgas. Bija gatavi projekti, un viss šķita jauki un skaisti. Tagad muiža jau trīs reizes pārpirkta, bet kustība uz labo pusi nav notikusi.» Iespēja ietekmēt norises esot minimāla – muižas īpašnieki kontaktēties nevēlas. «Mēs sūtām gan brīdinājumus, gan uzaicinājumus uz sadarbību, jo mums kā pagastu interesē tur esošā estrāde. Tomēr atbildes no īpašniekiem nav. Šeit uz vietas ir muižas pārvaldnieks, bet arī viņa darbība mūs neapmierina. Tā ir lielākā sāpe mūsu teritorijā,» stāsta A. Vasiļjevs. Līdz 90. gadiem muižas ēkā atradās lauksaimniecības skola, un šis ir kārtējais piemērs, kad izglītības iestādes izņemšana no kultūras pieminekļa pazudina vēsturisku ēku. 
Patreizējā muižas īpašniece esot Maskavā, bet zemāka statusa SIA Jaungulbenes pils pārstāvji atsakās runāt. Arī iepriekšējais muižas īpašnieks Māris Dreijers atteicies sniegt jebkādus komentārus un atklāt, kam pārdevis valsts kultūras pieminekli.  

Adrese: Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts