Sešpadsmitā gadsimteņa vidū
Naukšēnu muiža piederēja Jostam Firstenbergam. Livonijas karā (1558. - 1583. )
tā tika galīgi nopostīta. Muižu pārcēla vietā, kas piederēja Naukšēnu ciemam.
Bijušajai muižai deva vārdu Metz (igauniski-mežs) un vāciski nosauca Metzkull.
1638.gada arklu revīzijas dokumenti ļauj secināt, ka Metzkull atradās netālu no
Mārkužu (Markut), Udzēnu (Udhen) un Vecelu (Wezell) mājām. Pastāv versija, ka
tur tagad Ķoņu Maskavas(igauniski must+kav=melnā aka). Firstenberga atraitne
bija Naukšēnu muižas īpašniece līdz 1590.gadam. Pēc tam muižu ieguva Cēsu
stārasts Prokops Peņačeks (Pienaczek). Viņš to pārdeva Belkovskim (Bielkowski).
Vēlāk muižu pārvalda Umestovskis (Umiestowski). Zviedru laikā 1630. gadā
zviedru karalis Gustavs Ādolfs par 1000 dālderiem Naukšēnus pārdeva pulkvedim
Aleksandram fon Essenam - vēlākam ģenerālmajoram un landrātam. No viņa
Naukšēnus manto dēls ģenerāladjutants, tiesu palātas asesors un landrāts
Aleksandrs fon Essens. Pēc viņa muižas īpašnieki bija vēl divi Aleksandri fon
Esseni, no
kuriem pēdējais - Tērbatas pilsētas vecākais, pārdeva Naukšēnu muižu Rīgas Lielās ģildes vecākajam Vilhelmam Grotem (1698 - 1772). Līdz Latvijas agrārreformai muiža piederēja Grotu dzimtai, kas cēlusies Brēmenē. 17.gadsimta beigās Vilhelms Grote pārceļas uz Rīgu.Viņa dēlam. lielās ģildes vecākam - Ādamam Heinriham Grotem, piešķīra muižnieka titulu. 1775. gadā viņu ierakstīja vācu, bet 1797. gadā Vidzemes muižnieku matrikulā (sarakstā). Ādama Heinriha dēls Fridrihs (1768. - 1836. ) mantoja tēvam piederošās Naukšēnu, Eriņu, Jumurdas un Taurupes muižas. Viņš nopirka vēl Mālpils muižu ar Viti un Tediņu muižiņu. Fridrihs fon Grote bija Rīgas domes virsdirektors, muižnieku kredītbiedrības virsdirektors, Rīgas apriņķa deputāts, landmaršals un landrāts. Viņam bija divi dēli. Vecākais - Heinrihs Vilhelms mantoja Eriņu, Naukšēnu un Tediņu muižas. Viņa vecākais dēls Fridrihs Vilhelms Mihaels 1880. gadā Naukšēnu muižu pārdod brālēnam Aleksandram Mihaelam Andreasam Marijai fon Grotem - Mālpils muižas mantiniekam. Pēdējā muižas īpašniece bija viņa meita Karina fon Brigena, dzimusi Grote. Pēc Latvijas agrārreformas Naukšēnu muiža nonāk valsts īpašumā. Muižas pils celta pirms 1600. gada pašreizējā vietā. 1843. gadā pabeigta ēkas kapitālā pārbūve un tā iegūst tagadējo izskatu. Latvijas brīvvalsts laikā pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde. Padomju okupācijas laikā arodskola, kura turpināja darboties līdz 1997.gada beigām. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".
kuriem pēdējais - Tērbatas pilsētas vecākais, pārdeva Naukšēnu muižu Rīgas Lielās ģildes vecākajam Vilhelmam Grotem (1698 - 1772). Līdz Latvijas agrārreformai muiža piederēja Grotu dzimtai, kas cēlusies Brēmenē. 17.gadsimta beigās Vilhelms Grote pārceļas uz Rīgu.Viņa dēlam. lielās ģildes vecākam - Ādamam Heinriham Grotem, piešķīra muižnieka titulu. 1775. gadā viņu ierakstīja vācu, bet 1797. gadā Vidzemes muižnieku matrikulā (sarakstā). Ādama Heinriha dēls Fridrihs (1768. - 1836. ) mantoja tēvam piederošās Naukšēnu, Eriņu, Jumurdas un Taurupes muižas. Viņš nopirka vēl Mālpils muižu ar Viti un Tediņu muižiņu. Fridrihs fon Grote bija Rīgas domes virsdirektors, muižnieku kredītbiedrības virsdirektors, Rīgas apriņķa deputāts, landmaršals un landrāts. Viņam bija divi dēli. Vecākais - Heinrihs Vilhelms mantoja Eriņu, Naukšēnu un Tediņu muižas. Viņa vecākais dēls Fridrihs Vilhelms Mihaels 1880. gadā Naukšēnu muižu pārdod brālēnam Aleksandram Mihaelam Andreasam Marijai fon Grotem - Mālpils muižas mantiniekam. Pēdējā muižas īpašniece bija viņa meita Karina fon Brigena, dzimusi Grote. Pēc Latvijas agrārreformas Naukšēnu muiža nonāk valsts īpašumā. Muižas pils celta pirms 1600. gada pašreizējā vietā. 1843. gadā pabeigta ēkas kapitālā pārbūve un tā iegūst tagadējo izskatu. Latvijas brīvvalsts laikā pilī atradās zēnu audzināšanas iestāde. Padomju okupācijas laikā arodskola, kura turpināja darboties līdz 1997.gada beigām. Mūsdienās atjaunotajā muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni".
Muižas kungu māja, zirgu stallis, klēts,
pulksteņtornis jeb siernīca un parks ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pretī muižas kungu mājai atrodas strūklaka un soliņi. Muižas parkā aug reti sastopami
koki: korķa koks, Sibīrijas baltegle, valriekstu koks, kā arī aizsargājami koki
– ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava. Dziļāk parkā apskatāmas arī barona fon
Grotes dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas.
(izmantots naukseni.lv un Gunāra Ziemas “Rūjienas novads”)
Adrese: Rūjienas novads, Naukšēnu pagasts, Naukšēni
