1500.gadā Johans Pīls ieguva Meldzeres muižu kā lēni
no Kurzemes būskapa Martina Levitus. Pēc tam tā piederēja Pīla mantiniekiem,
bet 1688.gadā muižu ieguva virsleitnants
Vilhelms fon der Leis (Ley). Pēc Ziemeļu kara muiža nonākusi Haudringu dzimtas
īpašumā. Vēlāk precību rezultātā Meldzere nonāk Dorthezenu dzimtas īpašumā. Georgs
fon Dorthēzens bija viens no visizcilākiem zemnieku izglītības
veicinātājiem Kurzemē. Viņš nebija
cēlies no ienācējiem vācu muižniekiem. Dorthēzena senči
ienākuši Kurzemē kā centīgi darba ļaudis no augstas
kultūras zemes Holandes un tikai nākošā gadsimtā ieguvuši lauku muižu un
uzņemti Kurzemes muižnieku kārtā. Holandes senču kultūras
gars joprojām mājojis arī Georga fon Dorthēzena sirdī un prātā. Cīņai par
tautas izglītību Kurzemē viņš vēl ieguvis plašas
zināšanas no Prūsijas tā laika lielāko pedagogu
grāmatām. Tā sagatavots, Georgs fon Dorthēzens
nodomājis pats atvērt zemniekiem skolu savā dzimtmuižā
Meldzerē. Viņš lūdzis Cīravas mācītāju Volteru ieteikt
kādu latviešu zēnu, ko izglītot par skolotāju Dzērves-Cīravas
Bergmaņa skolā. Maksāt par zēna skološanu uzņēmies Dorthēzens.
Mācītāja Voltera izvēle kritusi uz zēnu Spāģu Andreju. Viņš jau
pēc viena gada, 1834. gadā, četrpadsmit gadu
vecumā, atsaukts no Raibeniekiem un nodots Dzērves-Cīravas
skolā. (no grāmatas “Andreja
Spāģa piemineklis”, 1939)
1889.gadā muiža ir Hugo fon Kaula (Kaull) īpašumā,
kurš bija nopircis arī Nīgrandes muižu, bet 1939.gadā izceļo ja uz Vāciju.
Adrese: Saldus novads, Nīgrandes pagasts, Meldzere
