Rāda ziņas ar etiķeti Meldzeres muiža (Meldsern). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Meldzeres muiža (Meldsern). Rādīt visas ziņas

26.07.20

Meldzeres muiža (Meldsern)



                                          (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1500.gadā Johans Pīls ieguva Meldzeres muižu kā lēni no Kurzemes būskapa Martina Levitus. Pēc tam tā piederēja Pīla mantiniekiem, bet  1688.gadā muižu ieguva virsleitnants Vilhelms fon der Leis (Ley). Pēc Ziemeļu kara muiža nonākusi Haudringu dzimtas īpašumā. Vēlāk precību rezultātā Meldzere nonāk Dorthezenu dzimtas īpašumā. Georgs fon Dorthēzens bija viens no visizcilākiem zemnieku izglītības veicinātājiem Kurzemē. Viņš nebija cēlies no ienācējiem vācu muižniekiem. Dorthēzena senči ienākuši Kurzemē kā centīgi darba ļaudis no augstas kultūras zemes Holandes un tikai nākošā gadsimtā ieguvuši lauku muižu un uzņemti Kurzemes muižnieku kārtā. Holandes senču kultūras gars joprojām mājojis arī Georga fon Dorthēzena sirdī un prātā. Cīņai par tautas izglītību Kurzemē viņš vēl ieguvis plašas zināšanas no Prūsijas tā laika lielāko pedagogu grāmatām. Tā sagatavots, Georgs fon Dorthēzens nodomājis pats atvērt zemniekiem skolu savā dzimtmuižā Meldzerē. Viņš lūdzis Cīravas mācītāju Volteru ieteikt kādu latviešu zēnu, ko izglītot par skolotāju Dzērves-Cīravas Bergmaņa skolā. Maksāt par zēna skološanu uzņēmies Dorthēzens. Mācītāja Voltera izvēle kritusi uz zēnu Spāģu Andreju. Viņš jau pēc viena gada, 1834. gadā, četrpadsmit gadu vecumā, atsaukts no Raibeniekiem un nodots Dzērves-Cīravas skolā. (no grāmatas “Andreja Spāģa piemineklis”, 1939)
1889.gadā muiža ir Hugo fon Kaula (Kaull) īpašumā, kurš bija nopircis arī Nīgrandes muižu, bet 1939.gadā izceļo ja uz Vāciju.

Adrese: Saldus novads, Nīgrandes pagasts, Meldzere