Iekšlietu ministrijas vēstnesis 17.12.1927.raksta: “Jau 1920. g.
Lielplatones pagasta pašvaldība pieprasīja no zemes fonda Mazplatones muižas
dzīvojamo ēku ar zemes gabalu pagasta nama izbūvei, jo pagasa valdei un skolai
vienā skolas ēkā sadzīvot bija neērti. Kaut gan pieprasīto īpašumu pagastam
piešķīra 1923. gadā, ēkas pārbūvi un saimniecības ēkas jaunbūvi pagasts varēja
uzsākt tikai 1927. gadā, kad beidzās muižā dzīvojošo jaunsaimnieku ēku
koplietošanas tiesības. Pārbūves un jaunbūves plānus un aprēķinus sastādīja un
būves darbus vadīja universit. docents arhitekts Raisters. Būve izmaksā Ls
21.000, bez tam pagasta iedzīvotāji bez maksas devuši 939 zirdzinieku un 135
kājnieku klaušas Ls 5.100 vērtībā. Ja to ieskaita izdevumos, tad būve izmaksā
apm. Ls 26.100. No valsts saņemts aizdevums Ls 9.000, kurš būves laikā
samazināts par Ls 2.000. Izņemot vēl nedzēsto Ls 7.000 lielo aizdevumu,
pagastam citu parādu nav, jo pārējie izdevumi segti no pagasta līdzekļiem un
pagasta pašvaldība pabalstus nav saņēmusi. Pagasta padomes lēmumi būvju lietās
pieņemti vienbalsīgi.
6. janvārī iesvētīja jauno pagasta namu apriņķa valdes priekšsēdētāja Dārznieka, valdes locekļa Liniņa un daudzu viesu klātbūtnē. Garīgo aktu izdarīja mācītājs Rubenis, pēc kam pag. padomes priekšsēd. Niedra un darbvedis Bušs sniedza pārskatus par veiktiem būves darbiem un līdzekļiem, un izsacīja sirsnīgāko pateicību valdībai un visiem, ar kuru palīdzību veikts šis darbs. Apr. valdes priekšsēd Dārznieks ar atzinību aizrādīja uz lielplatoniešu centīgo un neatlaidīgo kopdarbību pagasta nama un saimniecības ēkas celšanā, ar gandarījumu minot Lielplatones pašvaldības lielo gādību par pagasta labklājību, skolu, nespējnieku patversmi, kārtīgu grāmatvedību un visu citu, ar ko šis pagasts var būt par priekšzīmi daudziem lielākiem pagastiem. Vēl runāja arhit. Raisters, kaimiņu pagastu un biedrību priekšstāvji, bet rakstiski sveicināja pašvaldības departaments, apr. valdes loc. Ginters u. c. Pagasta nama pārbūvi un saimniecības ēkas jaunbūvi arh. Raisters veicis pēc jaunlaiku prasībām, un šīs celtnes atstāj visai patīkamu iespaidu. Laicīgam aktam sekoja kopmielasts skolas namā, un dziedātāja Ķiploka, vijolista Miķelsona un pianista Demanta koncerts. Jaunās telpās pag. valde pārgāja 10. janvārī, kur ierīkoti glīti un parocīgi dzīvokļi darbvedim, ziņnesim un policijas kārtībniekam. Par lielplatoniešu pašvaldības darbinieku lielo darba mīlestību liecina sekošais: 1922. g. pagasts pārņēma no valdības galīgi nolaisto Mazplatones muižas ķieģeļu cepli, atjaunoja to saviem līdzekļiem un tanī pat gadā sāka ražot ķieģeļus. Jau 1926. gadā ceplis nes pagastam peļņu, bet līdz tam tīro pelņu izlietoja cepļa pārbūvei, inventāra iegādāšanai, dzīvojamās ēkas, kūts un jumtu remontam. Gada laikā ceplī ražo līdz 150.000 ķieģeļu, kurus par mērenām cenām izpērk vietējie zemturi. Ķieģeli ir pirmā labuma un Zemgales lauksaimn. un rūpniecības iestādēs par tiem piešķirtas 1925. g. lielā sudraba un 1927. g. — zelta medaļas. Ceplim šimbrīžam nav nekādu parādu, izņemot vēl nezināmo cepļa izpirkšanas maksu. Ceplis atjaunots nesaņemot ne aizdevumus, ne pabalstus.
1923.gadā pagastam kultūras fonds piešķīra 500 sējumu lielu bibliotēku, ko pag. padome pastāvīgi papildināja jaunām grāmatām un tagad bibliotēkā ir 1250 sējumu. Grāmatas lasīšanai ņem bez maksas Lielplatones un kaimiņu: Vilces, Elejas un Lielvircavas pagastu iedzīvotāji. 1927. g. bibliotēkai bijuši 119 lasītāji, kas izlasījuši 3470 grāmatas (gadu iepriekš 90 lasītāji, 1940 grāmatas). Bibliotēka ierīkota pag. valdes telpās, kur jau kopš ilgāka laika pag. valde saviem līdzekļiem ierīkojusi arī bezmaksas lasāmo galdu ar gandrīz visiem žurnāliem latviešu valodā un 3 laikrakstiem. Turpat pag. valde ierīkojusi arī radio ar skaļruni un telefonu. Tuvumā esošās nespējnieku patversmes iemītnieki un pagasta iedzīvotāji svētdienās un svētku dienās ierodas pagasta valdē lasīt laikrakstus un noklausīties radio priekšnesumus. Bibliotēku un radio apkalpo un rakstu darbus ķieģeļu cepļa lietās veic bez atlīdzības pag. darbvedis Bušs. Arī pag. padomes un revīzijas komisijas locekļi savus amata pienākumus veic bez kādas atlīdzības, uzskatot savus posteņus par goda amatiem. Mazu atalgojumu saņem pag. valdes locekļi par savu tiešo pienākumu izpildīšanu, bet būvdarbu pārzināšanu tie veica bez kādas atlīdzības. Pag. nama tuvumā atrodas pagastam piešķirtā 3 stāvu ķieģeļu klēts, ko pagasta pašvaldība nākošā gadā pārbūvēs ar saviem līdzekļiem par tautas namu. Ar šādu darbību mazais Lielplatones pagasts ar 750 iedzīvotājiem centības, kārtības un labierīcības ziņā ir sevi nostādījis pirmā rindā, par ko varam no sirds priecāties un novēlēt arī citiem pagastiem, kur tas nav vēl sasniegts, gūt līdzīgus panākumus.”
6. janvārī iesvētīja jauno pagasta namu apriņķa valdes priekšsēdētāja Dārznieka, valdes locekļa Liniņa un daudzu viesu klātbūtnē. Garīgo aktu izdarīja mācītājs Rubenis, pēc kam pag. padomes priekšsēd. Niedra un darbvedis Bušs sniedza pārskatus par veiktiem būves darbiem un līdzekļiem, un izsacīja sirsnīgāko pateicību valdībai un visiem, ar kuru palīdzību veikts šis darbs. Apr. valdes priekšsēd Dārznieks ar atzinību aizrādīja uz lielplatoniešu centīgo un neatlaidīgo kopdarbību pagasta nama un saimniecības ēkas celšanā, ar gandarījumu minot Lielplatones pašvaldības lielo gādību par pagasta labklājību, skolu, nespējnieku patversmi, kārtīgu grāmatvedību un visu citu, ar ko šis pagasts var būt par priekšzīmi daudziem lielākiem pagastiem. Vēl runāja arhit. Raisters, kaimiņu pagastu un biedrību priekšstāvji, bet rakstiski sveicināja pašvaldības departaments, apr. valdes loc. Ginters u. c. Pagasta nama pārbūvi un saimniecības ēkas jaunbūvi arh. Raisters veicis pēc jaunlaiku prasībām, un šīs celtnes atstāj visai patīkamu iespaidu. Laicīgam aktam sekoja kopmielasts skolas namā, un dziedātāja Ķiploka, vijolista Miķelsona un pianista Demanta koncerts. Jaunās telpās pag. valde pārgāja 10. janvārī, kur ierīkoti glīti un parocīgi dzīvokļi darbvedim, ziņnesim un policijas kārtībniekam. Par lielplatoniešu pašvaldības darbinieku lielo darba mīlestību liecina sekošais: 1922. g. pagasts pārņēma no valdības galīgi nolaisto Mazplatones muižas ķieģeļu cepli, atjaunoja to saviem līdzekļiem un tanī pat gadā sāka ražot ķieģeļus. Jau 1926. gadā ceplis nes pagastam peļņu, bet līdz tam tīro pelņu izlietoja cepļa pārbūvei, inventāra iegādāšanai, dzīvojamās ēkas, kūts un jumtu remontam. Gada laikā ceplī ražo līdz 150.000 ķieģeļu, kurus par mērenām cenām izpērk vietējie zemturi. Ķieģeli ir pirmā labuma un Zemgales lauksaimn. un rūpniecības iestādēs par tiem piešķirtas 1925. g. lielā sudraba un 1927. g. — zelta medaļas. Ceplim šimbrīžam nav nekādu parādu, izņemot vēl nezināmo cepļa izpirkšanas maksu. Ceplis atjaunots nesaņemot ne aizdevumus, ne pabalstus.
1923.gadā pagastam kultūras fonds piešķīra 500 sējumu lielu bibliotēku, ko pag. padome pastāvīgi papildināja jaunām grāmatām un tagad bibliotēkā ir 1250 sējumu. Grāmatas lasīšanai ņem bez maksas Lielplatones un kaimiņu: Vilces, Elejas un Lielvircavas pagastu iedzīvotāji. 1927. g. bibliotēkai bijuši 119 lasītāji, kas izlasījuši 3470 grāmatas (gadu iepriekš 90 lasītāji, 1940 grāmatas). Bibliotēka ierīkota pag. valdes telpās, kur jau kopš ilgāka laika pag. valde saviem līdzekļiem ierīkojusi arī bezmaksas lasāmo galdu ar gandrīz visiem žurnāliem latviešu valodā un 3 laikrakstiem. Turpat pag. valde ierīkojusi arī radio ar skaļruni un telefonu. Tuvumā esošās nespējnieku patversmes iemītnieki un pagasta iedzīvotāji svētdienās un svētku dienās ierodas pagasta valdē lasīt laikrakstus un noklausīties radio priekšnesumus. Bibliotēku un radio apkalpo un rakstu darbus ķieģeļu cepļa lietās veic bez atlīdzības pag. darbvedis Bušs. Arī pag. padomes un revīzijas komisijas locekļi savus amata pienākumus veic bez kādas atlīdzības, uzskatot savus posteņus par goda amatiem. Mazu atalgojumu saņem pag. valdes locekļi par savu tiešo pienākumu izpildīšanu, bet būvdarbu pārzināšanu tie veica bez kādas atlīdzības. Pag. nama tuvumā atrodas pagastam piešķirtā 3 stāvu ķieģeļu klēts, ko pagasta pašvaldība nākošā gadā pārbūvēs ar saviem līdzekļiem par tautas namu. Ar šādu darbību mazais Lielplatones pagasts ar 750 iedzīvotājiem centības, kārtības un labierīcības ziņā ir sevi nostādījis pirmā rindā, par ko varam no sirds priecāties un novēlēt arī citiem pagastiem, kur tas nav vēl sasniegts, gūt līdzīgus panākumus.”
Tā raksta to laiku prese. Mūsdienās ir tā,
ka muižas lielā dzīvojamā ēka, kas bija nodota pārbūvei 20-os gados un pēc pārbūves
kļuva mazāka un tapa par pagasta valdi, tagad sevī ir izmitinājusi jaunsargu
centru “Tīsu bāze”. Savukārt muižas klēts telpas ar vietējo aizsargu palīdzību
kā tautas nams aizsāka darbu 1938. gadā. Mūsdienās Tautas nams rekonstruēts,
bet lielajā zālē vēl tagad redzamas klēts apcirkņu vietas.
Projekta “Lielplatones tautas nama
rekonstrukcija” 1. kārtā 2009. gadā tika nomainīts tautas nama jumta segums,
lielajā skatītāju zālē veikta grīdas seguma nomaiņa, ierīkota jauna
elektroinstalācija un apgaismes sistēma, nokrāsotas sienas, izremontēta viena
no otrā stāva palīgtelpām. Tautas nama pirmajā stāvā tradīciju zālē, divos
kabinetos nomainīta elektroinstalācija, ierīkota jauna apgaismes sistēma,
nokrāsotas sienas un ieklāts jauns grīdas segums. Savukārt 2011.gadā īstenotā
projekta 2. kārtā ar 98 500 latu izmaksām tika veikta atlikušo telpu
rekonstrukcija – lielajā zālē ierīkota ventilācijas sistēma, izremontēta
aktieru telpa, nodarbību telpa, labierīcības un pārveidota garderobes telpa,
atjaunots kāpņu segums, nokrāsotas sienas un griesti, foajē nomainīts grīdas
segumu un sienas noklātas ar hidroizolējošu materiālu. Apkārt tautas nama ēkai
ierīkota notekūdeņu savākšanas sistēma.
Adrese: Jelgavas novads, Lielplatones pagasts, Mazplatone (Sidrabe)
