Te strādājis un dzīvi pašnāvībā beidzis Jelgavā dzimušais vācu dzejnieks un dramaturgs Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775-1825). Viņš bijis G. Merķeļa laikabiedrs un diezgan ekscentriska personība — Kurzemes klaidonis bez pastāvīgas dzīvesvietas, kurš kājām devies uz Pēterburgu Krievijā. Dzeju rakstījis pārsvarā vācu valodā, romantisma stilā, bet ir arī dzejoļi latviešu valodā. Tā kā paša autora dzīve izvēršas traģiska —vilšanās mīlestībā, sajukšana prātā un pašnāvība — galvenās dzejas tēmas ir cerības, alkas, dabas vērojumi. Pēdējā apmešanās un darba vieta ir Mērsraga muižas rentnieka Rēdliha ģimene. 1825.gada 10.aprīlī Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs nošaujas. Engures baznīcas grāmatas ieraksts liecina, ka tas noticis aiz neuzmanības.
No 1890.gada te
bijusi Mērsraga skola, kura tapusi ar Pūres un Mērsraga barona fon Rennes un
mācītāja Henriha Bēdera atbalstu. Te par skolotāju līdz 1895.gadam strādājis
barona audžudēls Vilis Hartmanis, kad barons viņu iecēla par Mertenmuižas
pārvaldnieku. Vēlāk te bijusi arī pienotava un pagastnams. 1930.gadā muižas
teritorijā zeme par īpašiem nopelniem piešķirta Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim
Fricim Telšovam, kur viņš uzcēla māju “Lāčplēši”. (izmantoti materiāli no
mersrags.lv un aizkrauklesbibl.blogspot.com)
Adrese: Mērsraga novads, Mērsraga pagasts
