13.gadsimtā
Mangaļmuižas teritorija piederēja Daugavgrīvas klosterim, bet no 14.-17.gadsimtam
– Daugavgrīvas cietoksnim. Pēc 1863.gada Vidzemes arklu revīzijas dokumentiem
Mangaļmuižai piederēja Mangaļsala, Vecāķi, Rīnūži, Kundziņsala, Kalngale un
Garciems. 1690.gadā muižu reducēja – atjaunoja kā valsts īpašumu. Pēc Vidzemes
pievienošanas Krievijai 18.gs. vidū muižu ieguva armijas virsnieks Jēkabs
Budbergs (Jacob von Budberg). 1820.gadā muiža atkal nonāca kroņa īpašumā un pa
daļām to pārdeva ar tiesībām uz zveju vairākām personām. Nelielu daļu muižas sākumā nomāja, bet
1879.gadā nopirka bronese Amālija Budberga. Atjaunoto privātmuižu mantoja viņas
dēls Johans Aleksandrs fon Budbergs (Johann Alexander von Budberg, 1834-1906),
bet pēc viņa nāves – Aleksandrīne Marija fon Budberga, dzimusi Anrepa-Elmpta
(Alexandrine Maria von Budberg. 1837-1920). 1923.gadā muižas zemes atsavināja
un ieskaitīja Valsts Zemes fondā. Pirmā pasaules kara laikā muižas kungu māja
esot nodegusi un 1935.gadā tās vietā uzbūvēta Mangaļu mežniecības ēka.
Pēdējie
Mangaļu muižas īpašnieki aktīvi piedalījušies sabiedriskajā dzīvē un savos īpašumos
atļāvuši rīkot dažādus publiskus sarīkojumus. Barons Budbergs bijis Mangaļu-Mīlgrāvja
dziedāšanas biedrības dalībnieks. Savukārt baronese Aleksandrīne ap 1890.gada
Paņemūnes muižā (tagad Brunavas pagastā), kas piederēja viņas vīram, nodibināja un vadīja sieviešu lauksaimniecības
skolu, kuru ap 1906.-1907.gadu pārcēla uz Mangaļmuižu.
Pie
muižas Ķīšezera krastā atradies arī šaurs un garš barokāla plānojuma parks. Ap
1890.gadu tā bijusi rīdzinieku iecienīta kultūras un atpūtas pasākumu vieta. Te
rīkotas zaļumballes, Līgo svētku svinēšana, dziedāšanas biedrību pasākumi, brīvdabas
teātra izrādes. Aktīvā sabiedriskā dzīve te rimusi tikai 20.gadsimta 60-os
gados, kad padomju okupācijas vadība
izskauda jebkādas nacionālās tradīcijas un svētkus. (no A.Jakoviča grāmatas "Rīgas piejūra")
Blakus "Ūlupu" mājām bijušas četras mājiņas, kurās dzīvoja Mangaļu muižas kalpi. Tagad tās nojauktas. Pēdējo no tām nojauca 1974.gadā.
Budbergu dzimtas apbedījumi atrodas Vecmīlgrāvja kapos.
Blakus "Ūlupu" mājām bijušas četras mājiņas, kurās dzīvoja Mangaļu muižas kalpi. Tagad tās nojauktas. Pēdējo no tām nojauca 1974.gadā.
Budbergu dzimtas apbedījumi atrodas Vecmīlgrāvja kapos.
Adrese: Rīga, Jaunciema gatve 171
