Ap 19. gadsimta otro pusi Irlavas un kādreizējā Grenču pagastā
patiešām bijuši daudzi akmens mūra tilti un tiltiņi. Pazīstamākie bijuši trīs
no tiem – Irlavas centra tilts, Sātu jeb Akmeņmuižas tilts (kādreizējā Grenču
pagastā) un Mūrnieku tilts. Abi pirmie Otrā pasaules kara noslēgumā
saspridzināti, bet Mūrnieku tilts noturējies: 1944. gada augustā, to
spridzinot, ir sagrauta tikai vidējā tilta velve. Karam beidzoties, bojātā
velve vienkārši aizpildīta ar akmeņiem un granti, brauktuves daļa nolīdzināta –
un tilts savu mūžu turpinājis ar atlikušajām malējām arkām. Ne vien Mūrnieku tilts,
bet arī senais Sātu tilts – abi ir bijuši trīs velvju tilti. Tikai Irlavas
centra tilts bijis īsāks, vienlaidu akmens mūra tilts – ar vienu velvi. Un ne
bez iemesla. Garāka tilta nevajadzējis, jo tas celts pāri 19. gadsimtā ar rokām
raktajam Abavas kanālam, kas vēlāk, 1920. gados, tāpat ar lāpstām arī tīrīts.
Abavas kanāls – ko vairums mūsdienu iedzīvotāju uzskata par Abavas
"īsto" gultni – tolaik ir bijis šaurs, ievu krūmiem apaugušiem,
gleznainiem līkumiem un pasekls, jo galvenā ūdens masa tad plūdusi pa Abavas
dabisko gultni, ko tagad dēvē par Vecupi. Tā tas turpinājies līdz Abavas kanāla
bagarēšanai 1950. gadu beigās. Bagarēšana kanālu pārvērtusi lielā, dziļā,
iztaisnotā grāvī, ūdenī iznīcinot dzīvību, kas joprojām gausi atjaunojas. (Tur
vairs nemājos ne foreles, ne pērļu gliemenes.) Lielāko ūdens daudzumu kopš tā
laika pārvieto Abavas kanāls, bet mūsdienu Vecupe – līdz «Straumēniem», kur tā
atkal saplūst kopā vienā straumē ar kanālu – sausajās vasarās gandrīz aptur
tecējumu, topot par "inkubatoru" odu miljoniem.Tātad laikā, kad
būvēts Mūrnieku tilts, Abavas jeb Vecupes gultne bijusi ievērojami platāka un
ūdeņiem bagātāka. Kādā 19. gadsimta ģeogrāfiskajā kartē tilta apkaime iezīmēta
kā stipri purvaina vieta. Varbūt abu šo iemeslu dēļ Mūrnieku tilts savulaik
būvēts tik neparasti garš? Mūsdienās tilts ir atjaunots un modernizēts, bet ne
restaurēts. (ntz.lv)
Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts
