Sātos netālu no
baznīcas atrodas īpatnēja ēka, kurai grūti pabraukt garām. Var redzēt, ka tā
bijusi kādreiz kapitāla lauku māja no laukakmeņiem, bet vēlāk tai laikam katrs,
kam nav bijis slinkums, kaut ko licis klāt vai ņēmis nost, kamēr tā ieguvusi patreizējo “māja
uz vistas kājas” izskatu. Tagad stāv izvarota un pamesta. Laikā līdz Pirmajam
pasaules karam tur saimniekoja Oto Kleinhofa dzimta, no 1924.gadā kā īpašnieki
minēti Erdmaņi. Padomju okupācijas laikā tur atradās Grenču pagasta, vēlāk -
Abavas ciema izpildkomiteja, no 1946.gada - veterinārais iecirknis. Pirms Otrā
pasaules kara ēka ir ar vismaz diviem tornīšiem, no kuriem viens nogāzts
1985.gadā. Līdz kliņķim nodzīvota
padomju okupācijas laikā, kā jau lielākā daļa arī citu ēku. Šis tikai viens
piemērs par “brīnišķīgo” okupācijas gadu saimniekošanu. (skat. Māras
Mendes “Irlavas grāmata”)
Kāda vietējā
iedzīvotāja stāsta: “1977 gadā māja bija ļoti labā stāvoklī un verandas logos
stiklu vietā skaistas vitrāžas. Pēc nostāstiem tur dzīvojis vetārsts. Sovhoza
laikā māju nopirka kāda krieviete. Lūk, kā var pārvērst māju ar kamīnzāli un
citām skaistām lietām, ja rokas un galva aug nepareizā vietā. Piebūvētā balkona nebija ar atšķirīgo jumtu. Dažreiz jūtu fiziskas sāpes, kad
ļoti interesantu arhitektūru var sačakarēt piecās minūtēs un vēl interesantāk,
kurš muļķis deva atļauju šim cilvēkam māju pirkt. Visi vietējie viens otru pazina
un zināja labi, kas tas par cilvēku, kam pārdod. Pati īpašniece aizmuka uz
Baltkrieviju, jo netika galā ar saimniecību, bet māja izdemolēta stāv vientuļa,
par brīnumu cilvēkiem.”
Sākotnēji Vidus Roju saimnieki bija Oto Kleinhofs ar kundzi Amāliju.
Viņu dzimtas turpinātāji bija trīs dēli – Nikolajs, Aleksis un Fricis. Fricim
bijuši pieci bērni. Aleksis mira 30 gadu
vecumā, atstādams divus dēlus – Aleksi un Albertu. 1906.gadā dzimušais Alberts
apprecēja savu masīcu Mirdzu – Friča meitu. Ulmaņa laikā Alberts Kleinhofs bija
Darba kameras ģenerāldirektors, bet vecumdienas bez pēcnācējiem vadīja ASV. Vidus
Rojas mantoja Kleinhofu vecākais dēls Nikolajs (1882-1970), kurš ar
lauksaimniecību nekad nav nodarbojies, bet sākumā strādājis muižā, pēc tam par
grāmatvedi Vagonu rūpnīcā. Precējies ar Mariju Klāru Blumbergu. Viņiem bija
meita Olga. Vecāki izšķirās, kad meita kļuva patstavīga. Mantotās Vidus Rojas
tikušas iznomātas un 19.gadsimta beigās nomnieks bija Ansis Berklavs, bet Pirmā
pasaules kara laikā – Grenču pagasta pašvaldības deputāts Fricis Pūpe. Pēc tam
dokumentos atrodams, ka māju saimnieki ir Indriķis Erdmanis, vēlāk Mārtiņš
Erdmanis. Mārtiņa Erdmaņa laikā Vidus Rojas uzplaukušas, sabūvētas vairākas
ēkas, iegādāts inventārs. Arī ēkas interjēri bijuši vērā ņemami – baltas podiņu
krāsnis, divkrāsu akmens flīzēm klāta koridora grīda, greznas griestu karnīzes,
sveču lustra pie griestiem. Mājas āriene līdzinājusies Jūrmalas vasarnīcām.
Mārtiņa sieva bijusi baltvāciete Elvīra, dzim. Alberta. Mārtiņa dzīve beigusies
traģiski turpat Vidus Rojās, jūdzot zirgu. Pēc tam Vidus Rojas atkal tika izrentētas
– Arnoldam un Paulīnei Vītiņiem. Pēdējā Otrā pasaules kara gadā ēkā apmetās
vācu virsnieki, tur vakaros skanēja klavieres, notikuši mājas koncerti. Kara
beigās Elvīra Erdmane ar meitu Zigrīdu (dz. 1925.g.) devās uz Vāciju. Zigrīda pēc
Latvijas neatkarības atgūšanas bijusi atbraukusi uz Latviju apskatīt bērnības
vietas. Otrā pasaules kara laikā Vidus Rojas nesagrāva, cieta tikai
saimniecības ēkas. 1945.gadā te ērti iekārtojās Grenču izpildkomiteja.
Priekšsēdētājs bijis rakstītnepratējs Ignats Švalkovskis. Visas ēkas greznās
iekārtas tika nacionalizētas un aizvestas uz Tukumu, šo to atstājot arī Grenču
izpildkomitejai. Kad izpildkomiteju pārcēla uz Vecsātiem, Vidus Rojās iekārtoja
veterināro iecirkni un veterinārārsta Alberta Zacmaņa dzīvokli. Tā kā
izpildkomiteja visas gleznas aizvedusi līdzi, bet A.Zacmanim paticis gleznot
savam priekam, viņš esot apgleznojis Vidus Roju istabu sienas. Pēc Zacmaņa
veterinārārsti bijuši Akmentiņš un Godunovs. Pēc tam par ēkām neviens vairs nav
rūpējies. Aukstajās ziemās kurināšanai esot izzāģētas sausās jumta latas. (izmantota Māras Mendes
“Irlavas grāmata”)
Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Sāti, "Vidus
Rojas"
