Līksna kā apdzīvota vieta veidojās uz zemes, kuru 1230.gadā latgaļu senvalsts Jersikas valdnieks Visvaldis uzdāvināja cisterciešu klosterim, un kuru pēc tam pārvaldīja Dinaburgas (Daugavpils) komturi. Vairākus gadsimtus piederējusi Līdinghauzeniem – Volfiem. 1677.gadā Līksnu iekļāva Daugavpils stārastijā, kuru pārvaldīja fon Zībergi. Līksnas muižas ēku 1770.gadā baroka stilā uzcēla vojevoda grāfs J.Plāters- Zībergs, bet 19. gadsimta vidū tā tika pārbūvēta gotiskā stilā. Pilī bija 35 istabas, bet tās bibliotēkā glabājās 10000 grāmatu. Pils parks bija iekārtots angļu un franču stilā, bet tā ozolu alejās atradās nišas ar akmens soliem. 1861. gadā pils izdega. Gāja bojā dzimtas arhīvi, bibliotēka un mākslas darbi. 1878.-1880. gadā pili atjaunoja pēc Daugavpils arhitekta V. Neimaņa projekta. Tā atradās Daugavas labajā krastā uz stāvas krasta nogāzes, kuras pakājē tek Līksnas upe, kas pēc kāda puskilometra ieplūst Daugavā. Muižas apbūve bija daļēji saglabājusies, taču pils tika nopostīta 1. pasaules karā. Tagad redzams vien tikai pils stūra drupu fragments. No saimniecības ēkām saglabājušās divas, kā arī kapela, kurā bijusi iekārtota kolhoza noliktava un ģipša cehs.
Adrese: Daugavpils novads, Līksnas pagasts, Līksna
