(2011.gada foto)
(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Limbažu pils bija Rīgas arhibīskapa pils.
J. G.Arnta minētais 1223. gads kā pils celšanas gads nav dokumentāri
pamatojams. No 1359.-1479. gadam pili okupēja ordenis. 16. gadsimta pirmās
puses dokumentos Limbažu pils pieminēta kā arhibīskapa pavasara mītne. Bīskaps
pilī dzīvojis no Sveču dienas (2. februāra) līdz Vasarsvētkiem (maija beigas
vai jūnija sākums). Bet 14.-15. gadsimta senrakstos parādās fakts, ka
arhibīskaps mēdza pilī uzturēties arī citos gadalaikos. Livonijas kara sākumā
pili dedzina krievu karaspēks. 1567. gadā pilsētai uzbruka zviedri. 1576. gadā
pilij uzbruka hercogs Magnuss. Un 1582. gadā Limbaži kļuva par poļu stārastijas
centru. 1602. gadā zviedri nojauca pils nocietinājumus, kuri vēlāk netika
atjaunoti. 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar
muižu atdāvināja Rīgas pilsētai, kurai pils pieder līdz 1783. gadam. 1668. gadā
veiktajā inventarizācijā ir minēts, ka pilij jau ir sabrukušas sienas, bet
atsevišķas telpas tiek vēl apdzīvotas un izmantotas par noliktavu. Tajā laikā
pils pagalmā bija jau uzceltas koka dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas. 18.
gadsimta beigās virs zemes visā augstumā bija saglabājušies tikai divi pils
korpusi, kuri izmantoti par noliktavām līdz pat Otrajam pasaules karam. Pēckara
gados abiem korpusiem iebrucis jumts, iegāzušās velves un sagruvušas arī
vairākas sienas. 19. gadsimtā uz nojauktās sienas pamatiem uzbūvēja muižas
magazīnu, kuras vietā 20. gadsimtā uzcēla saimniecības ēku. Mūsdienās tiek
veikti pils mūru nostiprināšanas un konservācijas darbi.
