Lielstraupes muiža (Groß-Roop)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 

Pils nosaukums Groß-Roop cēlies no tuvejās Braslas upes nosaukuma, kas lībiešu valodā saukta par Ropa jeb Raupe. Valsts SIA "Straupes narkoloģiskā slimnīca" izvietota Lielstraupes pils (Groß-Roop)  ēkā. 13.gs. celta bīskapa vasaļa pils, plānojumā neregulāra ar dzīvojamo korpusu pie rietumu sienas, kuru pārvalda Rozenu dzimta līdz 1625.g. 17.gs.1.pusē pilij bieži mainījās īpašnieki. 1723.g. par tās īpašnieku kļuva ģenerālfeldmaršals grāfs Pēteris de Lasī. Pēc tam pilsmuižas īpašnieks ir kambarkungs Pēteris fon Fitinhofs, kurš to pārdod ģenerālgubernatoram grāfam Brovnam. Nākošais īpašnieks ir grāfs Kristofs Heinrihs Frīdrihs no Zolmas un Teklenbergas, kurš muižu 1797.g. ieķīlā sekretāram J.B.Milleram. Viņš pilsmuižu cedēja Krievijas caram Paulam I. Tādā veidā tā kļuva par kabineta muižu. Krievijas cars Aleksandrs II 1857.g. šo muižu pārdeva ģenerālleitnantam baronam J.G.Rozenam, kurš 1866.g. to nostiprina par savas dzimtas īpašumu.
Blakus pilij pakāpeniski izveidojās pilsēta, kas minēta jau 1325. g. 16.gs.b.-17.gs. pilij uzcelts lielais tornis. 17.gs. karos pils bieži postīta un degusi un pat kādu brīdi atradās drupu stāvoklī. Zūdot tās militārajai nozīmei pili pārbūvē par muižas ēku. 1723.g. grāfs de Lasī sāk pils un baznīcas atjaunošanas darbus. Dzīvojamam korpusam uzbūvē barokālu frontonu un portālu, tornim - kupolu ar galeriju.
Pils tornī muižas pulksteņmeistara Aides darinātais pulkstenis, tas skaita sekundes, minūtes, stundas, dienas, mēnešus un gadus.
1905.gadā pils nodedzināta - it kā ar Rozenu ziņu. Padzirdējuši pa to, ka citur zemnieki dedzina pilis, Rozeni (toreizējais īpašnieks - Hanss fon Rozens) no pils uz Rīgu izveda īpašumu, un, pēc saskaņošanas ar vietējiem Straupes nemierniekiem, pils esot nodedzināta. Pirms tam pils bijusi apdrošināta par lielu naudas summu. Izdegusi koka izbūve, jumts, taču biezos mūrus uguns īpaši neietekmēja. Pēc A.Švābes ziņām - viņš pils degšanu vērojis vēl kā zēns - degot pilij nogāzās tornis. Tajā Rozeni bija iekārtojuši savu novada arhīvu, tai skaitā pat ar 13.gadsimta dokumentiem. Daļa dokumentācijas turpat sadega. Pēc 1905,g. dedzināšanas atjaunošana pabeigta 1910.gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Šajā laikā uzbūvētas pildrežģa konstrukcijas piebūves pagalmā. Pilī apskatāmi arhitekta V. Bokslafa veidotie interjeri neobaroka stilā, kuri tika atjaunoti pēc Rozenu lūguma “lai būtu kā pirms ugunsgrēka”. Sākotnēji saimniecības ēkas ir koka un atrodas pie pils, bet 19.gs. uzbūvē mūra ēkas. No tām saglabājušās nedaudzas pārbūvētā veidā.
1939.gadā Rozeni repatriējās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara pilī izvietoja Lielstraupes mašīnu-traktoru stacijas administrāciju.1963. gadā pilī iekārtoja psihoneiroloģisko slimnīcu. Jaunatvērtā slimnīca Straupē bija hronisku alkoholiķu piespiedu ārstēšanas iestāde ar 120 vietām. Starp slimnīcas pacientiem bijuši daudz kultūras un mākslas darbinieku, kuri arī savu roku pielikuši pils atjaunošanas un saglabāšanas darbos. Saites ar Latviju Rozenu dzimta varēja atjaunot līdz ar Atmodu. Tās pārstāvis Klauss fon Rozens piedalījās arī Straupes 800-gades svinībās 2006.gada vasarā. Rozeni savos bijušajos un esošajos īpašumos organizē dzimtas saietus un tie ir gana krāšņi, jo dzimta ir dižena – ap 2000  tuvāku un tālāku radu.
14.gadsimtā pie pils austrumu sienas uzbūvēta baznīca, sākotnēji trīsjomu ar velvju pārsegumu, kas saglabājies altārdaļā. 17. un 18.gadsimtā baznīca degusi un postīta un 1727.gadā sākta tās atjaunošana, kad tā kļuva par vienjoma baznīcu ar līmenisku koka pārsegumu - profilētas sijas un dēļu klājs, uz kura fragmentāri saglabājušies baroka gleznojumi. Tornis uzbūvēts 1744.g. Baznīcā ir 17.gadsimta ērģeļu lukta ar apustuļu un evaņģēlistu gleznojumiem, 1739.gada kancele, G.Rozenu kapa plāksne (ap 1590.g.) un pēc S.Vidberga zīmējuma 1940.-41.gados izgatavotās vitrāžas. Padomju okupācijas gados baznīcu izdevās saglābt, pielāgojot tai koncertzāles status un bija neiedomājami, ka tiktu dota atļauja valsts līdzekļu ieguldīšanai kādā kulta celtnē, kas nav saistīta ar komunisma ideju. No 1989.gada dievnamā atkal pulcējas Straupes draudze.
Virs pils galveno vārtu velves ir Rozenu dzimtas ģerbonis un uzraksts, kas vēsta, ka pili cēlis Fabiāns Rozens 1263. gadā. Uzraksts veidots, agrākais, 19. gadsimtā, kad pili bija atguvuši Rozeni. Līdz ar to šo pagaidām nevar uzskatīt par apliecinājumu tam, ka pils tiešām celta minētajā gadā, jo tam nav autentisku rakstisku liecību. Vienlaikus, ja reiz šāds uzraksts plāksnē ir tapis, var minēt, ka 19. gadsimtā Rozenu dzimtas arhīvā ir bijis kāds apliecinājums minētajam pils būvniecības gadam. Pils teritorijā izvietotas arī bijušo īpašnieku kapu plāksnes.

Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Straupe