Lielbātas muiža celta 17. gadsimtā, tolaik tā bija barona medību muiža. Pils parkā atrodas akmens, uz kura iekalts, ka pili cēlis barons Ernests fon Zakens. 1905.gadā pils nodegusi un 1912.gadā atjaunota. Īpašnieks Konstantīns fon der Osten-Sakens. Celtnes projekta izstrādātājs 1907.gadā ir Vilhelms Reslers kopā ar saviem jaunajiem kolēģiem G.Berči, R.Heršelmani, B.Hammeru, H.Johansonu. 1923. gadā vācu barons (toreizējais īpašnieks) dāvināja muižu Latvijas valstij. Ilgi nebija jāgaida, kad muižā atklāja sanatoriju plaušu tuberkulozes slimnieku ārstēšanai. 1929. gadā tā ieguva Saulkalnes sanatorijas nosaukumu, 20. gadu beigās sanatorija tika ievērojami paplašināta, uzceļot jaunu piebūvi, līdz ar to Saulkalnes sanatorija 30. gados gan iekārtas, gan medicīniskajā ziņā bija priekšzīmīgākā ne tikai Latvijā, bet tā varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tomēr 1982. gadā slēdza plaušu slimību sanatoriju un muižā atklāja psihoneiroloģisko slimību rehabilitācijas slimnīcu. Tā sekmīgi darbojās līdz pat 1994. gadam, kad slimnīcu slēdza pavisam. Laika posmā 1994. - 2000. gadam muižu nomāja dažādi nomnieki un rīkoja muižas teritorijā un iekštelpās vasaras bērnu nometnes, tomēr jau 2000. gadā muižu nopirka Andris Griģis (Līvu alus un Kurzemes bekona bijušais īpašnieks), kurš ļoti pārveidoja ainavu, liedza pieeju sanatorijas dīķim un iznīcināja ļoti daudz mājas apkārt muižai, kurās dzīvoja toreizējie ārsti. Šobrīd ir saglabājusies tikai daudzdzīvokļu māja dažus simtus metru no muižas. Lai arī muižas pils ir visas Latvijas arhitektūras, kultūras un vēstures piemineklis, īpašnieks stingri ar uzrakstiem norāda apmeklētājiem viņu vietu un nav pat parūpējies, lai vismaz pils fasāde tūristiem būtu apskatāma.
Adrese: Vaiņodes novads, Vaiņodes pagasts, Lielbāta
