Laukmuiža (Laukumuiža, Lauku muiža, Feldhof) Vānes pagastā

                                           (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Iespājams, ka Vānes jeb Aizupes pusmuiža.

Adrese: Kandavas novads, Vānes pagasts

Laukmuiža (Lauku muiža, Vecā Lauku muiža, Feldhof) Jaunpils pagastā

                                      (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                             (Laukmuižas foto no interneta)


Lauku muižas vēsturi pētot, jāsastopas ar skanīgiem vācu muižniecības dzimtu nosaukumiem un baronu vārdiem: kopš 1576. gada 18. februāra kā īpašuma daļa piederējusi fon der Rekem, ko 1765. gadā Jaunpils īpašnieks Georgs Pēteris Magnuss fon der Reke pārdeva Hermanim fon Manteifelim. Lauku muižā notika saimnieciska rosība, zeme apsaimniekota, īpašums vairākkārt ieķīlāts, pārdots, līdz 1845. gada 10. aprīlī to nopircis barons von Drahenfels. Viņa pēcnācēji Lauku muižu atstājuši 1939. gadā, repatriējoties uz Vāciju. Drahenfelsi apglabāti tur pat Lauku kapos.

Pēc tam vēsture nav tik aristokrātiskiem vārdiem saistoša. Otrā Pasaules kara laikā muižā bija ierīkots vācu armijas kara hospitālis. Pēc kara Lauku muižā bija ierīkots mežrūpniecības centrs, bet ap 60-iem gadiem tajā ierīkoja veco ļaužu pansionātu. Muižas saimniecības ēkās - Kalējmājā un Dārznieka mājā - ierīkoja dzīvokļus, kādā citā - Lauku piena savāktuvi. Parku nekopa, tas aizauga kokiem un krūmiem, un muiža kopš 1974. gada, kad pansionātu likvidēja, bija pakļauta lēnai sabrukšanai, ieaugšanai krūmos, čūsklājā un aizaugušā muižas mežā. Kā saka Laima Muktupāvela savā rakstā Delfi 2015.gadā, varbūt tas nemaz nebija slikti, jo Lauku muižas aizaugušajā parkā tagad sastopami Sarkanajā grāmatā ierakstīti augi - klājieniem aug vijolītes, plantācijās aug dzeltenās meža tulpes.

1897-1989. gadā te pēc Vecsātu zemkopības skolas beigšanas strādājis J.Jaunsudrabiņš. Viņa dzīves vieta bijusi netālajās “Krastiņu” mājās.
Pirms neilga laika Lauku muižas vēsturē līdzās fon der Rekem var rakstīt mākslinieka, tēlnieka Bikšes vārdu. Viņš muižu nopircis, tagad tā pamazām atdzimst.

1944.gada “Tukuma ziņas” rakstā par Jaunpils pagasta skolām raksta: “Tā kā tagadējais Jaunpils pagasta Lauku rajons agrāk skaitījies kā atsevišķs pagasts, tad agrākā Laukumuižas īpašniece baroniete fon Deršan Laukumuižas pag. sabiedrībai ap 1875. g. dāvinājusi 0,5 ha lielu zemes gabalu skolas vajadzībām. Uz šī zemes gabala uzcēla Lauku skolas ēku, ko 1878. gadā nodeva pašvaldības lietošanā. Vēlāk, kad Laukukumuižas pag. likvidēts un pievienots Jaunpils pagastam, skola pārgājusi Jaunpils pašvaldības īpašumā.”

1980.gadā izdotās grāmatas “Okupētās Latvijas dienas grāmata” 2.daļā autors raksta: “No bijušās Lauku muižas pils atlicis vairs tikai ziemeļu spārns. Pārējā pils pēc kara sākta atjaunot, bet tā tas arī palicis. Pie pils diezgan liels vecs parks, saglabājušās arī dažas no saimniecības ēkām. Pansionāta saimniecībai pašai esot 10 slaucamas govis. Tūliņ eju uzmeklēt savu veco draugu. Kāpju augšā pa plašajām kāpnēm, un tur jau viņš nāk man pretim. Viņš mani ieved savā guļamistabā. Te ir 6 gultas, bet viena esot brīva, jo tās īpašnieks pirms 2 dienām nomiris. Ejam uz parku, uz kurieni mans draugs gan reti aizstaigājot, jo viņam esot kāda vaina gūžās un krustos. Parks ir diezgan nekopts. Apsēžamies uz nolūzuša koka stumbra. Te ir labāk nekā istabā, kur gaiss bija smacīgs, sastāvējies. Draugs stāsta: apkopti jau esot, radio un televīzija esot pieejami, pa retam atbraucot arī kino. Kādai vecai muižas ēkai uz sienas ar krītu lieliem burtiem uzrakstīts: Ulmanis - maizestēvs."

Adrese: Jaunpils novads, Jaunpils pagasts, Veclauki, Laukmuiža