1932. gadā
Ropažos uzcēla Latviešu labdarības biedrības vasaras mītni. Te pansijā uzturējās labi situēti
rīdzinieki, arī rakstnieki, kuri iestādīja liepu aleju,
kas tagad grezno Vidzemes šoseju cauri Garkalnei.
1940. gadā te bija pirmā pionieru nometne Latvijā. Ēka tika pielāgota arī Garkalnes 7-gadīgās pamatskolas vajadzībām.
Tagad ēka rekonstruēta un pārveidota par ekskluzīvu dzīvojamo namu un saucas
„Rakstnieku nams”.
1936.gada
laikraksts “Rīts” ziņo, ka “Rīgas Latviešu Labdarības
biedrība Ropažos
bērnu vasaras kolonijā pieņem bērnus no 4—12 gadiem. Pieteikšanās
līdz 23. maijam biedrības kancelejā, Avotu ielā Nr. 29”.
Kas
ir Latviešu labdarības biedrība? Par to raksta 1929.gada “Izglītības
ministrijas mēnešraksts” un 1958.gada 11.aprīļa “Londonas avīže”: “Tā
ir vecākā latviešu labdarības biedrība un arī vecākā latviešu biedrība vispār,
jo dibināta vēl pirms Rīgas latviešu biedrības. Toreiz latviešu tautas nacionālie
centieni vēl bija tapšanas stadijā. Cara režīms skatījās ar neuzticību uz
latviešu biedrošanos, un latviešu biedrības dibināšanai nepieciešamā iestāžu atļauja
nezin vai būtu dota, ja biedrības dibinātāji nebūtu par biedrības sākotnējo
mērķi izvēlējušies labdarības akciju kaimiņu igauņu tautai (1867.
Gadā igauņus piemeklēja neauglīgs gads un līdz ar ziemu
iestājās trūkums. Paši igauņi nodibināja Rēvelē palīdzības komiteju, kura
uzaicināja visus Baltijas iedzīvotājus nākt palīgā trūkuma cietējiem. Uz šo
aicinājumu atsaucās Rīgas latvieši, un enkurnieku vecākais J. Roze sasauca I868.gada
19. februārī pirmo apspriedi, kas izvēlēja īpašu komiteju un nolēma pie šī
labdarīgā darba pieaicināt arī “latviešu sievas" un dibināt “Latviešu sievu komiteju"). Biedrības pirmais nosaukums
bija Latviešu palīdzības biedrība trūkumcietējiem igauņiem, un ar šo nosaukumu
atļauja dibināšanai netika liegta. Savā vēlākajā darbībā biedrība pieņēma savu
tagadējo nosaukumu un aprobežoja darbību ar palīdzības sniegšanu latviešiem.
Biedrība apvienoja pilsoniski domājošos latviešus un veica svētīgu darbu
labdarības laukā. Līdz 1905. gadam biedrības priekšniece bija Katerina
Dombrovska, no 1905. —1907. gadam Šarlote Bergs, no 1907. —1908. gadam Katrina
Einbergs, bet no 1908. g. līdz pēdējam laikam Līvija Meņģele. Biedrības
darbības pēdējais posms neatvairāmi saistīts ar biedrības pēdējās priekšnieces
Livijas Meņģeles vārdu, jo viņa veltīja visu savu laiku biedrības plaukšanai.
Biedrības darbība aizvien paplašinājās un guva arvien lielāku atsaucību
latviešu sabiedrībā. Kad Līvija Meņģele pārņēma biedrības priekšnieces amatu,
jau pastāvēja Katrīnas bērna patversme, siltas zupas izdalīšana Avotu ielā 29
(biedrības namā), naudas pabalstu sniegšana reizi mēnesī trūcīgām ģimenēm, 4
klasīga meiteņu skola un veco ļaužu mītne. Darbībai paplašinoties, nāca klāt
šūšanas un rokdarbu kursi, ambulance, pansija lauku meitenēm, bērnu vasaras kolonija
Asaros un vēlāk biedrības īpašumā Ropažos. Darbojās arī biedrības bibliotēka.
Pirmā pasaules kara laikā Rīgas latviešu labdarības biedrība vēl uzņemas
ievainoto karavīru ēdināšanu Krasta stacijā un ierīkoja slimnīcu savā namā Rīgā,
Avotu ielā 29. Par šo darbu biedrība saņēma arī toreizējo krievu iestāžu atzinību
— biedrības priekšnieci 1916. g. Krievijas Sarkanais krusts apbalvoja ar
atzinības zīmi. Arī vēlākā laikā Līvija Meņģele saņēmusi vairākus apbalvojumus
no Latvijas valdības un Latvijas sarkanā krusta. Tāpat vienu no rosīgākām
biedrības darbiniecēm Mariju Tautu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni par 40
gadu nepārtrauktu darbību biedrībā. Līdzek]u iegūšanai labdarības darbam
biedrība ik gadus rīkoja tradicionālos sarīkojumus. Sākotnēji tās bija mantu
izlozes, parasti pirmajā oktobra svētdienā. Tā vēl Katrīnes Dombrovskas laikā
bija sarīkota pirmā šāda veida mantu izloze, kas izvērtās par īstiem tautas
svētkiem. Vēlākos gados parasti sarīkoja vienu vai vairākas pēcpusdienas tējas
ar vai bez mantu izlozēm. Vislielāko atzinību vienmēr izpelnījās biedrības
tradicionālais janvāra mēneša karnevāls, kas parasti ievadīja karnevālu sezonu
un notika Virsnieku kluba telpās. Ja liktenis nebūtu laupījis mums dzimteni,
tad mēs visi šogad svinētu Rīgas Latviešu labdarības biedrības pirmo simts gadu
jubileju. Diemžēl noticis citādi, un biedrības darbība tika pārtraukta.
Biedrības priekšniece Līvija Meņģele pārcēlusies uz Franciju, kur veco ļaužu
mītnē nosvinēja 80. dzimšanas dienu.”
Adrese: Garkalnes novads, Garkalne, Sporta iela
