Šampētera muiža 18.gadsimtā pēc tās īpašnieku vārdiem tika dēvēta par Prestinga un Landendorfa muižu. 18.gadsimta otrajā pusē muižu īpašumā ieguva Oto Hermanis fon Fītinghofs saukts Šēls. Muiža tika nosaukta par Champêtre (no franču val. – lauku), no kā laika gaitā izveidojās Šampētera muižas nosaukums. 1795.gadā muiža nonāca Otto Heinriha fon Igelstrēma īpašumā. Kāds no īpašniekiem bijis arī von Bergs.
19.gadsimtā Šampētera muižas teritorijā sāka veidoties rūpniecības uzņēmumi – etiķa manufaktūra (1803.g.), alus darītava (1856.g.), litogrāfija (1899.g.). 19./20. gadsimtu mijā līdz 1930-iem gadiem muižiņa piederējusi fon Derksu ģimenei. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā atradās vācu karavīru lazarete. Pēc kara to izmantoja kā tuvējo fabriku, galvenokārt fabrikas "Sarkanā tekstilniece" strādnieku kopmītni. 1990-os gados ēka tika pamesta un izdemolēta, 1998.gadā nojaukta. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no bijušā muižas parka ar nelielo dīķīti un lieliem, seniem kokiem.
Ir nostāsti par to, ka muiža bieži mainījusi savus īpašniekus, kam par iemeslu varējis būt vecās dzīvojamās ēkas "labais gariņš", kas dažiem bijis vēlīgs, bet citus kaitinājis, slēpjot dažādus saimniecības priekšmetus.
Adrese: Rīga, pie Jūrkalnes ielas, Šampētera mežs
