(Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Šampētera
muiža 18.gadsimtā pēc tās īpašnieku vārdiem tika dēvēta par Prestinga un
Landendorfa muižu. 18.gadsimta otrajā pusē muižu īpašumā ieguva Oto Hermanis
fon Fītinghofs saukts Šēls. Muiža tika nosaukta par Champêtre (no franču val. –
lauku), no kā laika gaitā izveidojās Šampētera muižas nosaukums. 1795.gadā
muiža nonāca Otto Heinriha fon Igelstrēma īpašumā. Kāds no īpašniekiem bijis arī
von Bergs.
19.gadsimtā
Šampētera muižas teritorijā sāka veidoties rūpniecības uzņēmumi – etiķa
manufaktūra (1803.g.), alus darītava (1856.g.), litogrāfija (1899.g.). 19./20.
gadsimtu mijā līdz 1930-iem gadiem muižiņa piederējusi fon Derksu ģimenei. Otrā
pasaules kara laikā muižas ēkā atradās vācu karavīru lazarete. Pēc kara to
izmantoja kā tuvējo fabriku, galvenokārt fabrikas "Sarkanā tekstilniece"
strādnieku kopmītni. 1990-os gados ēka tika pamesta un izdemolēta, 1998.gadā
nojaukta. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no bijušā muižas parka ar
nelielo dīķīti un lieliem, seniem kokiem.
Ir
nostāsti par to, ka muiža bieži mainījusi savus īpašniekus, kam par iemeslu
varējis būt vecās dzīvojamās ēkas "labais gariņš", kas dažiem bijis
vēlīgs, bet citus kaitinājis, slēpjot dažādus saimniecības priekšmetus.
Adrese: Rīga, pie Jūrkalnes ielas, Šampētera mežs
