Kvēpenes pilskalns tiek uzskatīts par Satekles pils vietu. Te, iespējams, valdījis Rūsiņš, kas Livonijas Indriķa hronikā dēvēts par visvaronīgāko no latgaļiem. Rūsiņš piedalījās Autīnes sacelšanās cīņās 1212.gadā, kad latgaļi un lībieši apvienojās cīņai pret vāciešiem, kas Autīnes latgaļiem bija netaisni atņēmuši bišu kokus un tīrumus. Bijušās pils vietu aizsargā divi aizsarggrāvji, pilskalna pamatu veido smilšakmens klints - Kvēpenes iezis. Lejpus pilskalna ieža pamatnē ir ala, vēl nedaudz tālāk, pie stāvas smilšakmens sienas senlejas krastā iztek avotiņš ar vēsu un dzidru ūdeni. Blakus bijušajām mežsarga mājām "Kvēpenēm" un pilskalnam aug dižozols, kura apkārtmērs ir 5m 90cm. Kvēpenes dižozols ir starp 20 dižākajiem Latvijas ozoliem. Ziemeļos no pilskalna ir skatu vieta pakalnā, kas augstumā pārspēj pilskalnu, tas iedēvēts par Rūsiņa kalnu. No tā redzami Pārgaujas meži, Cēsu torņi, Ieriķi, Rakšupes ieteka Gaujā. Abpus Gaujai šajā apkārtnē ir daudz senkapu, krustakmeņu un zīmju akmeņu.
No savas puses varu teikt, ka sākumā iešana uz pilskalnu ir vienkārša, kamēr tas notiek pa meža ceļu no mašīnu stāvvietas līdz mežsarga mājai, tālāk sanāk pārvarēt arī šķēršļus, it īpaši slapjā laikā, kad var būt dubļi. Taka iet kalnup un lejup, vietām tā aizaugusi ar garu zāli un tai pāri krituši koki. Tādiem svētdienas gājējiem atsevišķos laika apstākļos aiziešana varētu būt apgrūtinoša. Arī pilskalns aizaudzis, neattīrīts no kritušiem kokiem, krūmājiem. Ja ambermarks.lv lasīju, ka tur esot saglabājies nedaudz no pils pamatiem, tad vismaz es tos neredzēju, jo viss ir aizaudzis.
Adrese: Cēsu novads, Raiskuma pagasts, Kvēpene
