Kūdums
ticis minēts jau 1385.gadā, kad to parvaldīja brāļi Bruno un Vileke Kundzeļi.
Līdz zviedru laikam Kūdums atradās arhibīskapa apgabalā. 1425.gadā arhibīskaps
Šarpenbergs to izlēņo Edvardam Rēzam, bet no 1431.gada līdz 1632.gadam atrodas Rozenu īpašumā, kuri īpašumu
paplašina, iekļaujot tajā vairākas citas apdzīvotas vietas – Ungurus, Sakciemu
u.c. Tad jau to var sākt saukt par muižu. 1632.gadā Zvedrijas karalis Gustavs
Ādolfs apstiprina īpašumtiesības uz muižu Rubenes draudzes Ķieģeļu muižas īpašniekam
Vilhelmam Fridriham Patkulam, kurš tobrīd atrodas zviedru dienestā. Vēlāk to
pārdod virsniekam Leijonam, kuram pieder arī Ungurmuiža, bet 1728.gadā Leijona
atraitne abas muižas pārdod par 7700 markām Baltazaram fon Kampenhauzenam. Baltazars
fon Kampenhauzens Kūdumu nopirka kā vienotu īpašumu ar Ungurmuižu. Kūdumā
izveidoja saimniecisku centru – pusmuižu ar visu nepieciešamo ēku klāstu. Krievu
iebrukums un tam sekojošā mēra epidēmija muižas izpostīja. Visvairāk cieta
Ungurmuiža, kuru laika gaitā atjaunoja. No Kūduma muižas joprojām saglabājušās
vairākas saimniecības ēkas.
Adrese: Pārgaujas novads, Raiskuma pagasts, Kūdums
