Rāda ziņas ar etiķeti Krustpils luterāņu baznīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Krustpils luterāņu baznīca. Rādīt visas ziņas

01.10.20

Krustpils luterāņu baznīca








                                          (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Krustpils baznīca ir bijusi saistīta ar pili un Korfu dzimtu.
1237.gadā bīskaps Nikolajs pabeidza celt Krustpils pili. Laikā, kad lielu Latvijas daļu poļi pakļauj savai pārvaldībai, poļu ķeizars Stefans kādu Nikolaju Korfu ieceļ par Cēsu vojevodu un Kokneses un Rēzeknes stārastu. Tie ir ļoti lieli amati, kas pāriet no tēva uz dēlu. Kā atlīdzību par darbu 1585.gadā ķeizars Stefans dāvina Nikolajam Korfam Krustpils pili ar daudzām apkārtējām muižiņām.
Krustpilī pirmo luterāņu baznīcu ir cēlis Nikolajs Korfs par saviem līdzekļiem 1618.gadā . To sauca par pils baznīcu. Par mācītāju tajā kalpoja Mihaēls Vegners. Šī baznīca darbojās tikai 60 gadus. Tā bija celta no koka un nodega ugunsgrēkā līdz ar visām pirmajām hronikām.
No 1683.- 1686.gadam pašreizējās baznīcas vietā tika celta jauna mūra baznīca. Tās celtniecībā piedalās arī zemnieki, veicot klaušu darbus, un daļēji to būvē arī pati draudze. Vieta ir ļoti skaista, tā atrodas starp Dzirnupīti un Daugavu. 1750.gadā baznīcā iesper zibens. Iekšējās koka daļas izdeg. Pārējo baznīcas daļu atjauno un tā nokalpo vēl 135 gadus. Baznīcas tornis ir būvēts no lieliem laukakmeņiem, un šie laukakmeņi dievnama tornī ir saglabājušies līdz mūsdienām – līdz 21.gadsimtam.
Tā kā draudze nolemj celt atkal jaunu baznīcu, 1818.gadā vēl iepriekšējā dievnamā mācītājs Fābers saka atvadu runu. Pēc tam tiek nojaukta visa vecā ēka, atstājot tikai torni. Jauno dievnamu būvē ārzemju meistars Kardels. 1820. gada Jāņu vakarā baznīcas tornim Kardels uzliek apzeltītu vara gaili un kupolu. Kupolā ieliek visas toreizējās Krievijā esošās naudas zīmes, zelta 5 rubļu gabalu un Tēvreizi „Mūsu Tēvs…”
Kamēr būvē jauno baznīcu, Nikolajs Korfs dievkalpojumu noturēšanai ierāda savu zirgu stalli pilī. Taču dievlūdzēji to uzskata par pazemojošu vietu un dievkalpojumus sāk neapmeklēt. Daudzas reizes uz dievkalpojumu neierodas neviens cilvēks. Tad draudzes mācītājs dievkalpojumus sāk noturēt mācītājmuižas rijā.
1823.gadā baznīca ir iekārtota, bet tā savu darbību vēl nevar uzsākt, jo trūkst atļaujas dievnama iesvētīšanai. Tas tādēļ, ka no 1773.gada Latvija atrodas Krievijas pakļautībā. Krievijā valdošā ir pareizticība, kas cenšas traucēt citu konfesiju izplatību. Tikai 1824. gadā kambarkungs Nikolajs Korfs saņem atļauju baznīcas iesvētīšanai.
1824.gada 29. jūnijā iesvēta tagadējo Krustpils baznīcu. Ir saulains jūnija rīts, 4. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Uz svinīgo notikumu sabraukuši apkārtējo draudžu mācītāji: Jaunais Stenders no Dignājas, Vecais Stenders no Sunākstes, Lundbergs no Biržiem, Dābners no Kalsnavas, Veirihs no Ērgļiem un citi. Procesija iet no pils uz dievnamu, zvaniem un mūzikai skanot. Mācītāji pa priekšu nes Bībeli un Svētā Sakramenta trauku un sudraba kausu. Baznīcā ir sabraukuši ap 3000 dievlūdzēju. Šajā reizē notiek arī jaunās Vidzemes dziesmu grāmatas iesvētīšana, kādas laulības un jaunā dzimtkunga Nikolaja Korfa dēla kristības. Baznīcas iesvētīšana kļūst par plašu presē aprakstītu notikumu.( Jelgavas latviešu avīzes, Nr. 32)
Dievkalpojums notiek divās daļās. Pirmā daļa noris latviešu valodā, bet otrā daļa ir vācu valodā. Ceremonija ieilgst līdz 17.00 vakarā.

1848. gadā, pārbūvējot pili, atjauno arī baznīcas ērģeles un izgatavo jaunu kanceli. Vecā kancele bijusi četrstūraina un draudzei nav patikusi. Jaunā kancele izgatavota no magoņkoka un ir ar pieciem stūriem. 1861.gadā Krustpils baznīcā nolasa ķeizara Aleksandra II manifestu par zemnieku brīvlaišanu.
1867.gadā ārzemnieks Veisenborns baznīcā uzstāda jaunas ērģeles.
Pirmajā pasaules karā (1915.- 1918.) baznīca ir ļoti izpostīta. „Tornis un jumts izskatījās pēc cilvēka, kam miesa tiktāl noplēsta, ka kauli redzami,” raksta mācītājs K.Skujiņš. Gailis torņa galā noderēja par mērķi šaušanai. Tas tiek novelts lejā un izmantots zirgu auzošanai. Krievu karaspēkam atkāpjoties, vara gailis sadalīts gabalos un aizvests uz Vitenbergu. Altārglezna  “Kristus dziedina spitālīgo” izmantota kāju autiem. Ērģeļu stabules lietotas kandžas tecināšanai. Zvani evakuēti, daži noplēsti, norauti zemē un pārlieti lodēs.
Latvijas brīvvalsts gados dievnamu sāk atjaunot. 1921.gadā veikti lielākie būvdarbi. Uz baznīcas 100 gadu jubileju 1924.gadā tornim uzliek jaunu jumtu, gaiļa vietā piestiprina krustu, pieliek jaunu altārgleznu „ Kristus lūdz Dievu Ģetzemanē ”, ko zīmējis mākslinieks J. Šēnbergs.
Uzliekot krustu, torņa kupolā tiešām atrod būvēšanas laikā tajā ielikto naudu. Zelta pieclatnieks ir sašauts un Tēvreizes vietā satrunējis papīra vīstoklis.
1935.gadā dievnamā atjauno ērģeles. Stabules ir atvestas no Vācijas, bet salikšanas darbus veic meistars no Valmieras – J.Dūrējs.
Baznīca vienmēr ir veikusi savu funkciju – tajā ir noturēti dievkalpojumi vai arī ēka stāvējusi izpostīta. Nekāda cita iestāde šajā namā nav bijusi ierīkota arī pēc II Pasaules kara. Piemēram, 1951.gadā bijuši pat 100 iesvētāmie.
Uz baznīcas durvīm ir Korfu ģērboņi ar gadu skaitļiem – 1686.g. (vecā baznīca) un 1818.g. (jaunā baznīca).
Baznīcā esošās kapa plāksnes – viena mācītājam Kristapam Engelbertam (17.,18.gs.); otra Krustpils muižas virspārraugam Goldbergam.
Pašreiz dievnamā atrodas divas I Pasaules kara cīnītājiem veltītās piemiņas plāksnes. Oriģinālā ilgi bija pazudusi, tad izkalta un iesvētīta otrā . Pēc laika oriģinālā plāksne atrasta būvgružos dievnama bēniņu kreisajā pusē. 

Adrese: Jēkabpils, Rīgas iela 211 a