Krogzemju ūdensdzirnavas (Krogzemnieku ūdensdzirnavas)

 

                                                    (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Īģes upes Korgzemju (Krogzemnieku) ūdens dzirnavas un akmens dambis ar uzstādinātu ezeru atrodas 7 km no Alojas pie Īģes upes un 9 km no ietekas Salacā. 1924.gada 8.novembra avīzē „Nedēļa” Nr. 49 minēts, ka „dzirnavās jau 55 gadus saimnieko Priedes ģimene ”. Tātad Krogzemju dzirnavās Priedes ģimene saimnieko no 1869.gada. 1885.gadā, Stābeģu pagasta tiesas protokolos minēts melderis Pēteris Priede un ezers. Dzirnavas ir nodegušas, bet tās atkal atjaunotas. Pēdējā dzirnavu celtne uzbūvēta 1893.gadā. 1906. gadā uzbūvēts pārplūdes tipa regulējošais aizsprosts-betona dambis. No 1922.gada 15.jūlija Mārča Priedes Pētera d. īpašums. 1924.gada lielie pavasara plūdi izskalo un izgāž dambi, bet tā paša gada rudenī – novembrī tiek atjaunots. Dzirnavās darbojas gateris-veic koka apstrādes darbus. 1928.gada 1.augustā mirst dzirnavu īpašnieks Mārcis Priede Pētera d. un dzirnavas pēc 1828.gada 26.marta Valmieras notāra E.Klingenberga sastādītā testamenta, pāriet dēla Pētera Priedes Mārča d. īpašumā. 1940. gadā dzirnavas atņem Padomju okupācijas vara un 1949.gada 25.martā no Krogzemju dzirnavām Priedes ģimene - Priede Berta Jāņa m. (dzimusi 1897.g.); Priede Mirdza Pētera m. (dzimusi 1938.gadā) un Priede Mārtiņš Pētera d. (dzimis 1940.gadā) tiek arestēti un izsūtīti uz Sibīriju - Tomskas apgabala Asinas rajonu. Padomju okupācijas laikos te strādā Lejiņš, kuru ierāva dzirnavas rats un viņš gāja bojā. Tad dzirnavās no "Veckogzemniekiem" te strādāja Arnolds Timermanis. 1955.gada lielie plūdi izskalo un izgāž dzirnavu dambi. 1960.gadā dambis sagāžas un tas vairs netiek atjaunots. 1970os gados dzirnavu ēka tiek nojaukta kokmateriāliem privātmājas būvniecībai Alojā. Vēl šodien no Krogzemju (Krogzemnieku) ūdens dzirnavām ir saglabājušās akmens mūra sienas fragmenti, aizsprosta pārpalikumi un dzirnakmens.

Adrese: Limbažu novads, Alojas pagasts (koordinātes - 57.835158, 24.888779 )