Morbergu ģimenes vasarnīca ir izsmalcināts neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kura galvenās vērtības ir griestu gleznojumi, neorenesanses krāsnis un kamīni, parketi, vitrāžas, oriģinālās durvis, logi, dēļu grīdas un virkne citu nozīmīgu arhitektonisku detaļu. Latvijas Universitātei šo īpašumu 1925. gadā ar testamentu novēlēja mecenāts Kristaps Morbergs.
Vasarnīcas ēka celta ap 1880.
gadu vidu kā brīvstāvoša, divstāvu koka ēka historisma (neogotikas) stilā ar
mūra puspagrabu reljefā. Kristaps un Auguste Morbergi savas vasarnīcas un
botāniskā dārza veidošanu uzsāka 19. gadsimta 80. gadu vidū un turpināja to
pilnveidošanu un paplašināšanu līdz pat slavenā mecenāta nāvei 1928.
gadā. Bija radies neparasts vasarnīcas un dārza ēku ansamblis, kurā
lielākā daļa koka un mūra ēku bija neogotikas stilā.
Padomju okupācijas gados īpašums
tika nacionalizēts un turpmāko pusgadsimtu to sauca par Maksima Gorkija vārdā
nosaukto sanatoriju. Pa šiem gadiem pazuda dārza un mājas mēbeles, grāmatas,
gleznas un mākslas priekšmeti. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla
primitīvu silikātķieģeļu kopmītni, bet pārējās ēkas iespēju un ierobežotas
prasmes ietvaros tika uzturētas.
Pēc īpašuma atgūšanas LU veica
vasarnīcas ēku un interjera restaurāciju (2007-2008) un atjaunoja eksotisko
augu stādījumus ap ēkām.
Kristaps Morbergs (dzimis 1844.gadā, miris
1928.gadā) bija latviešu arhitekts un mecenāts. Mācījies privāti pie Rīgas
Politehniskās augstskolas docētājiem, kā arī studējis Berlīnes Būvakadēmijā.
1864. gadā sāka darba gaitas Rīgā kā būvamatnieks. Projektus veidojis
renesanses stilā. Projektējis, kā arī uzcēlis Kalpaka bulvārī 5, Aspazijas bulvārī
12 un 10 esošās ēkas. Pēc nāves K. Morbergs visus savus īpašumus novēlējis
Latvijas Universitātei. 1934. gadā tika dibināts Kristapa Morberga fonds, lai
palīdzētu izmaksāt Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas un
Latvijas Konservatorijas mazturīgo studentu stipendijas.
Adrese: Jūrmala, Dzintaru prospekts 52/54
