Rāda ziņas ar etiķeti Kremon. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kremon. Rādīt visas ziņas

07.11.15

Krimuldas viduslaiku pils (Castrum Cremum, Cremon, Crammon, Schloß Cremon, Kremon)

                                            (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                      (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
 


Krimuldas domkapitula pils celta 13.gadsimtā virsbīskapa Alberta II laikā Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma visai plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti nelielā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Tā pirmajā stāvā, virs velvētiem pagrabiem bija izvietota ēdamistaba un virtuve, bet otrajā stāvā – vairākas dzīvojamās telpas. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts.
 Krimuldas pils bija celta no liela izmēra laukakmeņiem, ķieģeļus izmantojot vienīgi ailu sienā izmūrēto eju un kāpņu izbūvei. Pils apkārtmūra biezums pamatu līmenī bijis apmēram divi metri. Pils novietojums padarīja to gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām- Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas. Tikai vienā pusē bija izveidots mākslīgs grāvis, pār kuru paceļamais tilts veda uz priekšpili. Vikmestes upītes dziļā ieleja kalpoja par Turaidas un Krimuldas zemju dabisko robežu.
 Zviedru – poļu kara laikā 1601. gada pavasarī pili ieņēma zviedru karaspēks. Tā paša gada rudenī, kad tuvojās spēcīgā poļu armija, lai neatstātu pili ienaidnieku rokās, to aizdedzināja. Pēc nodedzināšanas pils vairs netika atjaunota.
 Savu nozīmi pils atguva 19. gadsimta 60. tajos gados, tiesa – ne vairs kā militāra nocietinājuma būve, bet gan kā romantiska parka sastāvdaļa firsta Līvena saimniekošanas laikā, kad tepat blakus tika uzcelta Krimuldas muižas kungu māja. Tieši te ticis izveidots viens no apkārtnes skaistākajiem skatu punktiem, saukts „Bellevue”.

Adrese: Krimuldas novads, Krimuldas pagasts, Krimulda


20.06.15

Krimuldas muiža (Kremon; Kremohn)

                                         

                                                           (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

 (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                                      






              


                                                                   (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto) 
                                                                (Muižas pils senāk)


Muižas īpašnieki – Uksenšerni, Helmesi, Līveni. Pēdējais īpašnieks Pauls Johans Līvens.

Krimuldas pils uzcelta 1822.gadā.  Pils celta vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, un lai arī Krimuldas pils projekta autors joprojām nav zināms, šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. 1842.gadā muižu ieguva firsts Johans fon Līvens, viņa dzimtas īpašumā tā palika līdz 1921.gadam. Krimuldas muižu valsts pārņēma 1921. gadā un to sadalīja. Pils līdz ar daļu no saimniecības ēkām un 226,26 ha zemes nonāca Latvijas Sarkanā Krusta pārziņā. Organizācijas pirmā vadītāja, profesora Jāņa Jankovska vadībā te izveidoja Latvijā tolaik vienīgo kaulu tuberkulozes slimnieku ārstniecības iestādi ar 50 gultasvietām. Esot saimnieka statusā, Sarkanais Krusts sanatorijā veica būtiskus ieguldījumus, pielāgojot pili ārstniecības specifiskajām vajadzībām. Pēc pārbūves sanatorijā ziemā varēja ārstēties 165, bet vasarā- 200 slimnieki, un tā kļuva par Latvijā lielāko šāda veida iestādi. Krimuldas sanatorijas lielākā vērtība bija tās atrašanās skaitā vietā, kas veicināja slimnieku atveseļošanos. Sanatorijā tika veiktas tuberkulozes ārstēšanā nozīmīgas procedūras- gaisa un saules peldes, kuru dēļ 1927. gadā iesāka būvēt t.s. „sauļošanās lieveni”- iepretī pilij puslokā celta koka ēka ar plašu lieveni. Laikā no 1994.- 1997. gadam sanatorija piedzīvoja virkni reorganizāciju, līdz 2002. gada jūnijā sanatorija privatizācijas ceļā pārtapa par privātu uzņēmumu SIA „Rehabilitācijas centrs „Krimulda””. Kā sertificēta rehabilitācijas iestāde Krimuldas muiža darbojas arī pašlaik. Piedāvā arī dažāda lieluma un izkārtojuma telpu īri, kā arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.


Adrese: Sigulda, Mednieku iela 3