Viens no izcilākajiem muižu arhitektūras pieminekļiem Rīgā ir Kleistu muižas kungu nams - skaista 18.gadsimta otrajā pusē no koka celta būve, kas šeit celta iepriekšējā - Ziemeļu kara laikā bojā gājušā kungu nama vietā.
Kleistu muiža savā laikā bijusi liela dzimtmuiža ar attītītu lopkopību,
putnkopību, augļkopību un puķu audzēšanu, pēc savas struktūras tā bija
salīdzināma ar Latvijas lauku muižu centriem. Muižai piederēja 4000 pūrvietas,
no kurām 750 pūrvietas bija sadalītas 11 dzimtļaužu saimniecībām.
Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds Ketlers 16.gadsimtā izlēņoja Kleistu muižas īpašumus Matiasam Brāderam (Mathias Brahder). Vēlāk, precību rezultātā īpašums nonāca pulkveža Hansa Berga (Hans Berg) rokās. Rakstītos avotos kungu māja pirmoreiz minēta 1638.gadā – šī ēka gāja bojā Ziemeļu kara laikā. 1662.gadā kāds Bergu dzimtas loceklis Kleistus ieķīlāja tirgotājam Johanam fon Šulcenam.
1754. gadā Kleistu muiža no Bergu dzimtas nonāk birģermeistara Georga Kristofa Andreai (Georg Christoph Andreai) īpašumā. 1764.gadā, rātskungam Gothardam fon Fēgezakam (Vegesack) apprecot birģermeistara Andrē meitu, muiža kļuva par Fēgezaku īpašumu. Visdrīzāk šajā laikā uzcelta patreiz redzamā kungu māja. Šai dzimtai muiža piederēja līdz 1880-jiem gadiem, kad Fēgezaki muižā uzturējās vairs tikai vasarā kopā ar viesiem.
1921. gadā muižas centrs tika atstāts īpašniecēm Konstancei un Elenai fon Šulcēm. No 1922. līdz 1928. gadam muiža tika iznomāta pienrūpniekam Otto Īvānam, kurš muižā ierīkoja piena ražošanas un pārstrādes bāzi. Tā kā ienākumi no piena pārstrādes nebija lieli, Otto Īvāns nomas līgumu nepagarināja, un muižas ēkas 1930-jos gados vairs netika apdzīvotas.
20.gadsimta otrajā pusē Kleistos izvietoja Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūtu, kā arī jāšanas un pieccīņas sporta bāzi. Tad arī Kleistu muižas ēkas tika piešķirtas Latvijas Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūtam. Kungu mājā tika iekārtoti dzīvokļi, kārniņu jumts tika nomainīts ar skārda jumtu. Barokālie sīkrūšu logi tika nomainīti ar standarta logiem, kā arī pārveidoti iekštelpu interjeri un plānojums, veikti nekvalitatīvi remonti, izveidotas jaunas ieejas.
Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds Ketlers 16.gadsimtā izlēņoja Kleistu muižas īpašumus Matiasam Brāderam (Mathias Brahder). Vēlāk, precību rezultātā īpašums nonāca pulkveža Hansa Berga (Hans Berg) rokās. Rakstītos avotos kungu māja pirmoreiz minēta 1638.gadā – šī ēka gāja bojā Ziemeļu kara laikā. 1662.gadā kāds Bergu dzimtas loceklis Kleistus ieķīlāja tirgotājam Johanam fon Šulcenam.
1754. gadā Kleistu muiža no Bergu dzimtas nonāk birģermeistara Georga Kristofa Andreai (Georg Christoph Andreai) īpašumā. 1764.gadā, rātskungam Gothardam fon Fēgezakam (Vegesack) apprecot birģermeistara Andrē meitu, muiža kļuva par Fēgezaku īpašumu. Visdrīzāk šajā laikā uzcelta patreiz redzamā kungu māja. Šai dzimtai muiža piederēja līdz 1880-jiem gadiem, kad Fēgezaki muižā uzturējās vairs tikai vasarā kopā ar viesiem.
1921. gadā muižas centrs tika atstāts īpašniecēm Konstancei un Elenai fon Šulcēm. No 1922. līdz 1928. gadam muiža tika iznomāta pienrūpniekam Otto Īvānam, kurš muižā ierīkoja piena ražošanas un pārstrādes bāzi. Tā kā ienākumi no piena pārstrādes nebija lieli, Otto Īvāns nomas līgumu nepagarināja, un muižas ēkas 1930-jos gados vairs netika apdzīvotas.
20.gadsimta otrajā pusē Kleistos izvietoja Zinātņu akadēmijas Virusoloģijas un mikrobioloģijas institūtu, kā arī jāšanas un pieccīņas sporta bāzi. Tad arī Kleistu muižas ēkas tika piešķirtas Latvijas Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūtam. Kungu mājā tika iekārtoti dzīvokļi, kārniņu jumts tika nomainīts ar skārda jumtu. Barokālie sīkrūšu logi tika nomainīti ar standarta logiem, kā arī pārveidoti iekštelpu interjeri un plānojums, veikti nekvalitatīvi remonti, izveidotas jaunas ieejas.
Kleistu muižas ērberģim vēsturiskajā
izskatā saglabāta tikai viena fasāde, no pārējām 3 pusēm tā ir apšūta ar kaut
kādu mūsdienu materiālu un , paskatoties
uz ēku no citas puses, nekas neliecina par tās vēsturisko vērtību.
Adrese: Rīga, Kleistu iela 1
