(1920.gada foto)
Muiža piederējusi Uksenšerniem, Mengdeniem, Lēvenšterniem. Pēdējais muižas īpašnieks līdz agrārreformai bija Teodors fon Mēdems. Kungu māja celta 1760.gadā. Simts gadus vēlāk ēku pārbūvēja un to pagarināja. Vēlāk ēka vēl vairākkārt pārbūvēta, zaudējot mansardu un iegūstot otro stāvu.
Šeit 1802.gadā norisinājušies Kauguru nemieri . Mujānu muižas sulainis Gothards (Ģederts) Johansons pēc Garlība Merķeļa darba "Latvieši" izlasīšanas kopā ar vairākiem domubiedriem izplatīja idejas par dzimtbūšanas sistēmas netaisnību un zemnieku brīvlaišanas nepieciešamību.Sacelšanās tiešais iemesls bija izmaiņas nodokļu maksāšanas kārtībā, pēc kuras izsludināšanas 5. oktobrī naturālās nodevas (staciņa) vietā bija jāsāk maksāt galvasnauda. Zemnieki galvasnaudas maksājumus uztvēra kā viņu atbrīvošanu no muižnieka atkarības un ieskaitīšanu valsts zemniekos, un tāpēc atteicās pildīt muižas klaušas. 1802.gada vasaras beigās klaušās atsacījās iet vairākums Kokmuižas zemnieku, bet septembrī muižas darbos negāja arī Kauguru muižas zemnieki. Mujānu un Kauguru muižu īpašnieks Georgs fon Mengdens un Kokmuižas īpašnieks Anhorns fon Hartviss pieprasīja Vidzemes guberņas valdei steidzīgi izsūtīt Zemes tiesu un karaspēku dumpja apspiešanai.
Tagad teritorijā atrodas Zemessardzes bataljona štābs. Objekts nodots ekspluatācijā 2009. gadā.
Adrese: Valmiera, Cēsu iela 54 un apkārtne
