Tā kā pati neko
jaunu par so pilskalnu nepateikšu un negribu pārkopēt citās lapās rakstīto, tad
paskatīsimies, kā par pilskalnu raksta agrāko laiku periodika.
Par
to rakstīts 1934.gadā izdotajā grāmatā “Rokas grāmata ekskursiju vadītājiem pa
Zemgali un Kursu”: Kandavas pilskalns — „Baznīckalns" atrodas Kandavas pilsētas ziemeļu
galā, pa kreisi no Tukuma lielceļa.
Pilskalns ierīkots kalnāja atzarojumā pret Abavu; tā ka tā ziemeļu gals pienāk kalnājam tuvu klāt, tad še pilskalna plakumā paceļas apm. 3 m augsts ieapaļš uzbedums. Pilskalnam ir gareni ovāla forma, ar garo asi N—S virzienā. Tā stāvo nogāžu augstums ir 7—10 m.
Pilskalns ļoti labi uzglabājies, tikai tā dienvidu pusē bijis izrakts ceļš uzbraukšanai, jo kalna virsus ticis arts. Pirmatnējā uzeja bijusi vaļņa austrumu galā. Pilskalna plakuma lielums ir 40 X 26 m. Mītņu slānis ir apm. 1 m dziļš.
Kandavas apkārtnē aizvēsturiski izrakumi tikpat kā nav izdarīti, bet senlietu še atrasts ļoti daudz. Te bagātīgi pārstāts arī akmens laikmets: pašā Kandavā atrodas 2 akmenslaikmeta atraduma vietas: viena Andersona dārzā, otra — Rumenes ielā Nr. 9. Labi reprezentēti arī lībiešu uzkalniņu kapi; trīs šādi uzkalniņi atrodas Abavas lejā, pretī pilskalnam; 6 vai 7 uzkalniņi atradušies Abavas otrā krastā; trīs no tiem izpētījis A. Bīlenšteins 1867. gadā. Citas līdzīgas kapenes atrodas Liepmuižā, Aizdziras muižā un pie Teteriņu dzirnavām. Vēlākam aizvēstures posmam pieder kuršu ugunskapi, kas Kandavas pagastā konstatēti 2 vietās; pilskalna tuvumā šādi kapi, diemžēl, vēl nav atrasti.
Pilskalns ierīkots kalnāja atzarojumā pret Abavu; tā ka tā ziemeļu gals pienāk kalnājam tuvu klāt, tad še pilskalna plakumā paceļas apm. 3 m augsts ieapaļš uzbedums. Pilskalnam ir gareni ovāla forma, ar garo asi N—S virzienā. Tā stāvo nogāžu augstums ir 7—10 m.
Pilskalns ļoti labi uzglabājies, tikai tā dienvidu pusē bijis izrakts ceļš uzbraukšanai, jo kalna virsus ticis arts. Pirmatnējā uzeja bijusi vaļņa austrumu galā. Pilskalna plakuma lielums ir 40 X 26 m. Mītņu slānis ir apm. 1 m dziļš.
Kandavas apkārtnē aizvēsturiski izrakumi tikpat kā nav izdarīti, bet senlietu še atrasts ļoti daudz. Te bagātīgi pārstāts arī akmens laikmets: pašā Kandavā atrodas 2 akmenslaikmeta atraduma vietas: viena Andersona dārzā, otra — Rumenes ielā Nr. 9. Labi reprezentēti arī lībiešu uzkalniņu kapi; trīs šādi uzkalniņi atrodas Abavas lejā, pretī pilskalnam; 6 vai 7 uzkalniņi atradušies Abavas otrā krastā; trīs no tiem izpētījis A. Bīlenšteins 1867. gadā. Citas līdzīgas kapenes atrodas Liepmuižā, Aizdziras muižā un pie Teteriņu dzirnavām. Vēlākam aizvēstures posmam pieder kuršu ugunskapi, kas Kandavas pagastā konstatēti 2 vietās; pilskalna tuvumā šādi kapi, diemžēl, vēl nav atrasti.
2000.gada
“Laiks”raksta: No Rīgas puses iebraucot Kandavā, vispirms ieraugām senu kuršu pilskalnu. No tā virsotnes redzama ainava
ar Abavas upes līkumiem un Kandavas pilsētu. Pilskalna diženums saglabājies no
tiem laikiem, kad šeit atradās viens no kuršu valsts Vanemas zemes centriem.
Teika vēstī, ka pilskalnā nogrimusi pils, cits stāsts, ka tajā nogrimusi
baznīca. Tāpēc arī dažreiz Kandavas pilskalnu dēvē par Baznīckalnu.
Adrese: Kandava, P130 malā jeb Abavas un Pūzurgravas ielu stūrī
