(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kaibalas teritorija piederēja Lielvārdes muižai, bet 1731. gadā uz astoņu zemnieku sētu zemēm tika izveidota Kaibalas pusmuižiņa.
Kādreiz gandrīz uz visām Daugavas pietekām bija uzbūvētas ūdensdzirnavas. Kaibalas dzirnavas Pirmā pasaules kara laikā tika sagrautas, bet divdesmitajos gados dzirnavnieks Miķelsons uzbūvēja jaunas, kuras lieti noderēja visiem apkārtnes iedzīvotājiem līdz pat sešdesmitajiem gadiem. Tad, tāpat kā visā Latvijā, tās vajadzēja slēgt. Gribētos pastāstīt arī par Landovska dzirnavām, kuras atradās pie pašas Kaibaliņas ietekas Daugavā, netālu no dievozoliem, tagad appludinātā vietā. Par tām savās atmiņās raksta Valentīna Ābele. Pēteris Landovskis (1868 — 1936) pirms Pirmā pasaules kara strādājis par mežkungu, koku brāķeri. Vecumā dabūjis šeit sev dažus hektārus zemes un mūra šķūņa graustu uz tās. Vienā ēkas galā izbūvējis trīsistabu dzīvokli savai daudzbērnu ģimenei, vidū kūtiņu gotiņai un sivēniem un otrā galā ar motoru darbināmas dzirnavas. Kamēr būvētas lielās Miķelsona ūdens dzirnavas, viņš jau malis miltus un taisījis putraimus ka prieks. Bet tas nebija vienīgais un svarīgākais. Landovska lielās istabas vienā galā stāvēja vecs harmonijs, un dzirnavnieks mīlēja dziedāt. Tāpēc viņa sirsnīgajā mājas atmosfērā sildīties nāca Lielvārdes dziedātāji. Landovska dzirnavās pulcējās Lielvārdes koristi, un dzirnavnieks mācīja tos dziedāt. Ģimenes sirsnība ielija arī koristu sirdīs. Aukstā telpa kļuva silta. Landovskis ļoti mīlēja mūziku. Likās, ka visa viņa dzīve bija skaņās. V. Ābele raksta: «Landovskis dziedāt gan iemācīja, bet nekad nediriģēja. Viņš uzdeva toni, pamāja ar roku pāris vēzienus un nogāja maliņā — galvu piešķiebis, vērīgi klausījās. Pēc kādas grūtas vietas noteica «dobre». Viņa dzirnavās noteiktajā ritmā dūca dzirnakmeņi, bet istabā dziedāja koris». Kad lielvārdieši Landovska vadībā ap 1933. gadu dziedājuši jaunatklātajā tautas namā kopā ar Rīgas 6. kājnieku pulka orķestri, viņu kapelmeistars nevarējis vien nobrīnīties, kā viens laucinieku koris varējis dziedāt bez diriģenta tik grūtas dziesmas. Te jāpiezīmē, ka dziedātāji pēc garas darba dienas uz mēģinājumu nāca kājām trīs, sešus vai pat astoņus kilometrus. Tagad Landovska dzirnavu vieta, tāpat kā svētozolu celmi, skalojas Daugavas ūdeņos, bet pats viņš dus Lielvārdes kapos. (no grāmatas “Ogre”, 2.daļa, 1998)
Adrese: Lielvārdes novads, Lielvārdes pagasts, Kaibala
