1468.gadā muižu savā īpašumā ieguva cisterciešu klosteris. Kad muiža jau bija nonākusi klostera īpašumā, tā tiek pārdota Rozeniem, bet pēc neilga laika atpirkta atpakaļ. No šī perioda muiža arī saglabā 16. gadsimta nosaukumu un turpmāk tiek dēvēta jau par Junfgeren hoff/ Jungfrauhof. Kad 1583. gadā cisterciešu sieviešu klosteris tika slēgts, tā īpašumus nodeva Rīgas jezuītu kolēģijai. 1621.gada 19. novembrī karalis Gustavs Ādolfs visu Limbažu pilsnovadu piešķīra Rīgas pilsētai. Tai skaitā bija arī Heinriha Hastfera (Hastfer’s) muiža Jungfernhof. Muižas statuss līdz ar to mainījās. Jau 17.gadsimta 40. gados muižu pievienoja Lādes muižai un turpmāk apzīmēja kā - Ladenhof mit Jungernhof. 19.gadsimta I puses kartēs muiža atzīmēta kā folvarks. 1826. gadā te pārvaldnieks bija Mārtiņš Stelbers, vēlāk Trikters Hanss.
19. gadsimtā vidū Jumpravmuiža, ieskaitot dzirnavas, tiek atdalīta no Lādes muižas un kļūst par patstāvīgu Rīgas pilsētas nomas objektu. 1866. gadā to rentē Aleksandrs Porešs, no 1890. gada seglinieks Mārtiņš Sniķers, dēvēts par pusvācieti. Pēc viņa muižas nomnieks ir skolotājs Pēteris Grigulis. Jumpravmuižā dzimis rakstnieks Arvīds Grigulis.
Tagad muižā saimnieko tiešie P.Griguļa dzimtas mantinieki un izveidojuši tajā kempingu.
Adrese: Limbažu novads, Limbažu pagasts, Jumpravmuiža
